Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 16. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20.29. Nepieciešams pieņemt lēmumus saistībā ar Ukrainas rekonstrukcijas finansēšanu ilgtermiņā, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministriju valsts sekretāru un ģenerālsekretāru neformālajā sanāksmē norādīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.
15. un 16. jūnijā Saragosā, Spānijā, Pelšs piedalījās ES Ārlietu ministriju valsts sekretāru un ģenerālsekretāru neformālajā sanāksmē, kuru organizēja nākamās prezidentūras ES Padomē Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Anhelesa Moreno-Baua un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ģenerālsekretārs Stefāno Sanīno.
19.56. Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien apstiprinājis, ka Maskava nosūtījusi uz Baltkrieviju kodolieročus.
"Pirmās kodolgalviņas ir nogādātas Baltkrievijas teritorijā (..). Tā ir pirmā partija," ikgadējā ekonomikas forumā izteicies Putins.
18.52. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien izteicies, ka pēdējos desmit gados Ukraina ir pavirzījusies tuvāk iespējai kļūt par NATO dalībvalsti, un aicināja izveidot ietvaru, lai garantētu Ukrainas drošību nākotnē pēc kara beigām.
Stoltenbergs pēc NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē paziņoja, ka valstis vienojušās strādāt pie Ukrainas un NATO padomes izveidošanas, kurā Ukrainas statuss būtu "vienlīdzīgs" ar NATO valstu statusu.
16.55. Noslēdzoties divu dienu starptautiskajai konferencei "Nikosijas konvencija: krimināltiesiskā atbilde uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām", nosodīta Krievija par Ukrainā iznīcināto kustamo un nekustamo kultūras mantojumu.
Konferenci rīkoja Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas noziedzības problēmu komiteja, Eiropas Padomes Kultūras, kultūras mantojuma un ainavu komiteja Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejas ietvaros. Konferencē piedalījās dalībnieki no 28 valstīm un starptautiskām organizācijām.
Nozares eksperti diskutējuši un dalījušies ar savu valstu pieredzi, kā tiesiski reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām. Konferences laikā īpašs nosodījums pausts Krievijai, kas pēc sāktā pilna apmēra kara Ukrainā apdraud un apzināti iznīcina gan kustamo, gan nekustamo kultūras mantojumu.
16.28. Igaunijas Nacionālais muzejs atcēlis iepriekš plānotu divu Krievijā dzimušu Izraēlas mākslinieku izstādi, vēstsa portāls "Rus.Postimees.ee".
Nākamgad Tartu bija paredzēta Tenno Penta Sostera un Sergeja Buņkova ofortu jeb gravējumu cinkā sērijas izstāde, kurai mākslinieki gatavoja 22 ivrita alfabēta burtus.
Tomēr nesen viņi saņēma Igaunijas Nacionālā muzeja direktores Kertu Saksas vēstuli ar atteikumu organizēt izstādi.
Sosters un Buņkovs medijiem pauda, ka izstādes atcelšana ir nepatīkams pārsteigums arī tādēļ, ka sarunas ar muzeju un oficiāls ielūgums organizēt izstādi noticis jau pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
15.43. Eiropas augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) 58. valdes sēdē Viļņā, Lietuvā, kurā Latviju pārstāv Valsts kontrolieris Rolands Irklis, pārrunātas tehniskā atbalsta iespējas Ukrainas augstākajai revīzijas iestādei, pavēstīja Valsts kontroles pārstāvji.
Sēdes laikā valdes locekļi atbalstīja priekšlikumu izveidot EUROSAI līmeņa projektu grupu "Tehniskais atbalsts Ukrainas Augstākajai revīzijas iestādei", piedāvājot savstarpēji koordinēt EUROSAI ekspertu piesaisti, lai palīdzētu Ukrainas augstākajai revīzijas iestādei izstrādāt metodoloģiju un veikt revīzijas saistībā ar zaudējumiem un bojājumiem, kas radušies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
Sanāksmē arī apstiprināts priekšlikums, ka Valsts kontrole no 2024.gada vidus pārņems EUROSAI pašvaldību revīziju darba grupas vadību no Lietuvas augstākās revīzijas iestādes. Darba grupa dibināta 2016.gadā ar mērķi sekmēt efektīvu pieredzes un labās prakses apmaiņu revidentiem specifiskajā pašvaldību revīziju jomā. Gala lēmumu plānots pieņemt EUROSAI kongresā 2024.gada maijā.
14.44. Krievija piektdien, kad Kijivā ieradušies vairāku Āfrikas valstu līderi, pakļāvusi Ukrainas galvaspilsētu raķešu triecienam.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tviterī ierakstījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins "nostiprina uzticību", dodot pēdējās nedēļās lielāko raķešu triecienu kijivai tieši laikā, kad Ukrainas galvaspilsētā ieradušies vizītē Āfrikas valstu līderi.
Kuleba uzsvēris, ka Krievijas raķetes ir vēstījums Āfrikai, ka "Krievija grib vairāk kara, ne miera".
13.40. Ukrainas pretgaisa aizsardzība piektdien notriekusi 12 Krievijas raķetes, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Notriektas sešas ballistiskās raķetes "Kinžal" un sešas spārnotās raķetes "Kalibr", kā arī divi izlūkdroni.
Visas raķetes notriektas virs Kijivas un Kijivas apgabala, pavēstīja Kijivas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
11.22. Ukrainas bruņotie spēki savā oficiālajā "Telegram" kanālā palīdzējuši informēt ukraiņus par raķešu trieciena draudiem un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, ziņo pravda.com.ua.
10.14. Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta kopumā 14 ārzemniekiem. Vientuļu, Terehovas, Grebņevas, Pāternieku un Lidostas "Rīga" robežkontroles punktā ieceļošana Latvijā liegta vienam Krievijas un vienam Kazahstānas pilsonim, jo ārzemniekiem nebija derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, diviem Moldovas un diviem Serbijas pilsoņiem, jo ārzemnieki nevarēja pamatot ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, kā arī vienam Ukrainas pilsonim, jo ārzemniekam liegts ieceļot un uzturēties Šengenas zonas valstu teritorijā.
Vēl pieciem Krievijas un diviem Ukrainas pilsoņiem ieceļošana Latvijā liegta drošības apsvērumu dēļ. Personas nosūtītas atpakaļ uz izceļošanas valsti. Uzturēšanās nosacījumu pārkāpumi konstatēti diviem ārzemniekiem.
08.30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 218 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 590 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3965 tankus, 7683 bruņutransportierus, 3812 lielgabalus, 606 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 364 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 301 helikopteru, 3357 bezpilota lidaparātus, 1199 spārnotās raķetes, 6519 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 519 specializētās tehnikas vienības.
07.00. Krievijas Kurskas apgabalā ir izcēlies plašs ugunsgrēks kāda uzņēmuma teritorijā, kuru izraisījis bezpilota lidaparāta uzbrukums sakaru tornim, piektdienas rītā ziņoja Krievijas "Telegram" kanāli "Baza" un "Shot". Drona uzbrukuma mērķis bija sakaru tornis Krasņikovas ciematā. Drons, aizskarot šo torni, ietriecās uzņēmuma "Belpoļ" administratīvajā ēkā.
Aizdegās divas ēkas, jo uguns no administratīvās ēkas pārsviedās uz noliktavu. Ugunsgrēka platība sasniedza 1500 kvadrātmetrus. Ugunsgrēka vietā strādā operatīvie dienesti.
00.10. Vienpadsmit ukraiņu karagūstekņu atbrīvošana un nogādāšana uz Ungāriju varēja būt Ungārijas premjerministra vietnieka Šemjena personīga iniciatīva, par ko neviens cits valdībā nezināja, ziņo European Pravda .
Visi avoti vienbalsīgi apgalvo, ka karagūstekņu atbrīvošana no Krievijas tika veikta tikai Šemjena vadībā un viņa personīgajos kontaktos ar Krievijas pareizticīgo baznīcu.
Nav zināms, kā tieši ukraiņi no Krievijas nokļuva Ungārijā, tāpēc Radio Brīvības avoti liek domāt, ka vicepremjers Šemjens pēc savas iniciatīvas organizējis viņu izbraukšanu cauri Šengenas zonai. Kur viņi atrodas tagad, nav zināms.