Ukrainas kara 451. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:28]

© SCANPIX/REUTERS

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 20. maijā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:28. "Tas ir lamatas": Ukrainas bruņoto spēku majors komentē "nemierus" Bahmutā. "Notiek cīņas, smagas kaujas notiek gan pašā pilsētā, gan ap to," viņš teica.

19:42. Krievijas privātā algotņu grupējuma "Vagner" dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Prigožins sestdien paziņoja, ka viņa spēki ilgākajā un asiņainākajā Ukrainas kara kaujā ir ieņēmuši Bahmutu, tikmēr Ukrainas aizsardzības spēki uzstāj, ka kaujas par Doneckas apgabala pilsētu turpinās.

Platformā "Telegram" publicētā video Prigožins paziņoja, ka kopš sestdienas pusdienlaika Bahmuta atrodas pilnīgā "Vagner" kontrolē. Aiz viņa bija pusducis kaujinieku, ēku drupas un fonā bija dzirdami sprādzieni. Prigožins solīja, ka piecu dienu laikā "vagnerieši" pārbaudīs pilsētu un nodos to Krievijas armijas regulārajām vienībām.

Vienlaikus Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara paziņoja, ka smagas kaujas par pilsētu turpinās. "Situācija ir kritiska," viņa atzina, piebilstot, ka ukraiņu aizstāvji kontrolē "noteiktus rūpniecības un infrastruktūras objektus". Arī Ukrainas asutrumu pavēlniecības pārstāvis Serhijs Čerevatijs noliedza Prigožina apgalvojumus kā nepatiesus, uzsverot, ka "mūsu vienības turpina kaujas Bahmutā". Kaujas par Bahmutu turpinās vairāk nekā 200 dienu.

17:55. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien Japānas pilsētā Hirosimā ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, ar kuru pārrunātas ukraiņu labības eksporta iespējas Eiropas Savienībā (ES). Ukrainas prezidenta birojā informēja, ka Zelenskis un Mišels, kuri tikās G7 valstu līderu samita laikā, apsprieduši Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju, lai sāktu sarunas par Ukrainas iestāšanos blokā, izpildi.

"Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par eksporta ierobežojumiem Ukrainas lauksaimniecības produkcijai, kurus ieviesušas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, un ka nedrīkst pieļaut to turpināšanos pēc 5.jūnija," norādīja Ukrainas prezidenta birojā. Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Slovākija un pat Polija, kas ir pārliecināta Ukrainas atbalstītāja, aprīļa beigās ierobežoja graudaugu un vairāku pārtikas produktu importu no Ukrainas, sūdzoties, ka lētie Ukrainas graudi, kas ieplūst ES, kropļo vietējo tirgu. Eiropas Komisija nolēma, ka kviešu, kukurūzas, rapša un saulespuķu brīva tirdzniecība Bulgārijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā tiek apturēta līdz 5.jūnijam.

Eiropadomes prezidents apliecinājis Zelenskim savu atbalstu jaunas daudzgadu makrofinansiālās palīdzības paketes Ukrainai sagatavošanai pēc 2023.gada. Tāpat apspriesta Ukrainas piedāvātās "miera formulas" izpilde un starptautiskā atbalsta tai apvienošana, kā arī pozīciju koordinācija pirms G7 samita sanāksmes. Mišels tviterī, komentējot tikšanos ar Zelenski, rakstīja, ka "Ukraina ir neiznīcināmā. Tāds ir arī mūsu atbalsts un draudzība. Slava Ukrainai".

15:30. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien Hirosimā pirmo reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma tikās ar Indijas premjerministru Narendru Modi, kurš izvairījies kritizēt Maskavu.

Abu valstu līderi tikās Japānā, kur notiek G7 valstu līderu samits. Sākotnēji Zelenskim bija paredzēta videouzruna, tomēr Ukrainas prezidents Japānā ieradies personīgi, lai tiktos ar vairāku valstu līderiem arī divpusējās sarunās. Modi biroja oficiālajā tvitera kontā sestdien publicēta fotogrāfijas, kurā Indijas premjerministrs redzams sarokojamies ar Zelenski, kā arī abu valstu delegāciju sarunas. "Es saprotu jūsu sāpes un arī Ukrainas pilsoņu sāpes," Modi sacīja, apliecinot, ka "Indija un es personīgi darīšu visu, ko varam, lai to atrisinātu".

Savukārt Zelenskis pēc tikšanās sociālajos tīklos informēja, ka ir pateicies Indijai par "atbalstu mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, jo īpaši starptautiskajās organizācijās", kā arī par Indijas sniegto humāno palīdzību. Zelenskis arī aicinājis Indiju pievienoties Ukrainas piedāvātās "miera formulas" īstenošanai.

Pirms tam Ukrainas līderim bija sarunas ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni un Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku, kurus Zelenskis šomēnes jau satika, kad vizītē apmeklēja vairākas Eiropas valstis. Zelenskis tviterī sestdien rakstīja, ka Japānā viņu gaida svarīgas tikšanās ar Ukrainas partneriem un draugiem. "Drošība un pastiprināta sadarbība mūsu uzvarai. Šodien pietuvosimies mieram," viņš pauda.

13:42. Turcijas pašreizējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kuram nākamnedēļ par amata saglabāšanu jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā, solījis arī turpmāk bloķēt Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja Erdogans, iegūstot 49,52% balsu, kamēr par opozīcijas kopīgo kandidātu uz prezidenta amatu Kemalu Kiličdaroglu balsoja 44,88% turku. Vēlēšanu otrā kārta gaidāma 28.maijā. Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.

Pērn jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu. Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus "cīņai pret terorismu". Arī Ungārija pauda iebildumus. Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4.aprīlī tā oficiāli kļuva par 31.NATO dalībvalsti.

12:18. Krievijas varasiestādes joprojām uzskata Bahmutas ieņemšanu par steidzami izšķirošu brīdi karā pret Ukrainu, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākais ziņojums par situāciju Ukrainas frontē.

"Ļoti ticams, ka pēdējo četru dienu laikā Krievija veikusi pārdislocējusi pat vairākus bataljonos Bahmutas sektora stiprināšanai," liecina britu izlūku secinājumi. Tā Krievija rīkojusies pēc Ukrainas spēku taktiskiem panākumiem Doneckas apgabala pilsētas flangos līdz maija vidum un privātās algotņu bandas "Vagner" paustajām šaubām par spējām turpināt kaujas darbības šajā sektorā. Vienlaikus Krievijai joprojām Ukrainā varētu būt dažas kaujās neiesaistītas vienības, tādēļ tāda izvietošanas maiņa liecina par Krievijas pavēlniecības ievērojamu apņēmību Bahmutā, lasāms Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā.

"Krievijas vadība, domājams, joprojām Bahmutas ieņemšanu uzskata par nozīmīgu tūlītēju kara mērķi, kas ļautu uzstāt uz zināmu panākumu līmeni konfliktā," pausts ziņojumā.

11:04.Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 202 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 670 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3781 tanku, 7382 bruņutransportierus, 3229 lielgabalus, 564 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 325 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2801 bezpilota lidaparātu, 1011 spārnotās raķetes, 6103 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 423 specializētās tehnikas vienības.

09:30. ASV politika attiecībā uz iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai nav mainījusies un arī iepriekš to piegāde nebija izslēgta, paziņoja ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

"Nekas nav mainījies," viņš paziņoja Hirosimā, kur otro dienu turpinās G7 valstu līderu samits. ASV valdība cenšas mazināt iespaidu, ka lēmums piegādāt Ukrainai iznīcinātājus ir politisks pavērsiens. Baidens piektdien G7 valstu līderus Hirosimā informēja, ka ASV atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī F-16.

Pēc mācību sākuma tiks izlemts par to, kad, cik daudz un kurš piegādās Ukrainai iznīcinātājus. Baidens un citi ASV valdības pārstāvji mēnešiem ilgi noraidīja Kijivas aicinājumus piegādāt F-16, sakot, ka iznīcinātāji nav nepieciešami Ukrainas centienos aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu.

Salivans uzsvēra, ka lēmumi par bruņojuma piegādēm Ukrainai vienmēr pieņemti, balstoties uz karā nepieciešamo un Baltais nams vienmēr bijis atvērts dažādām iespējām. Kā viņš sacīja, tagad ir pienācis brīdis izvērtēt Ukrainas spēku vajadzības, lai savaldītu un atvairītu Krievijas agresiju ilgtermiņā. Tāpat Salivans piebilda, ka, ASV vērtējumā, F-16 nav tūlītēji nepieciešami Ukrainas kaujas laukā, tādēļ arī nav bijusi nepieciešamība pilotu apmācības sākt ātrāk. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka "F-16" nepieciešami ukraiņu spēku ilgtermiņa nostiprināšanai.

00.10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nedēļas nogalē ieradīsies Hirosimā, Japānā, lai piedalītos G7 samitā, un tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu, piektdien televīzijā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

Zelenskis un Baidens apspriedīs virkni jautājumu, tai skaitā starptautisko iznīcinātāju koalīciju, pateicoties kurai "Ukrainai drīzumā būs viss nepieciešamai, lai aizsargātu mūsu debesis, mūsu pilsētas un mūsu iedzīvotājus", paziņoja Jermaks.

Viņš apstiprināja, ka Zelenskis dosies uz G7 samitu Japānā.