Deputāti negrib atteikties no kompensācijām
Saeimas deputāti skeptiski vērtē priekšlikumu taupības nolūkos sākt diskusiju par deputātu kompensāciju ierobežošanu vai atcelšanu.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA vērtēja, ka jautājums par kompensāciju ierobežošanu vai atcelšanu ir atsevišķa diskusija, jo deputātu kompensāciju mērķis neesot palielināt deputātu algas. "Deputātu kompensāciju mērķis ir nodrošināt vienlīdzību starp deputātiem no reģioniem un deputātiem no Rīgas amata pienākumu pildīšanai," sacīja Rokpelnis.
Partijas "Jaunā vienotība" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka, viņaprāt, arī kompensāciju apjoms būtu jāiesaldē. "Tas kāpt uz nākamo gadu nevar," sacīja Jurēvics.
Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzīmēja, ka "Progresīvie" vienu reizi koalīcijā virzīja jautājumu, kas paredzēja izmaiņas kompensāciju sistēmā, cenšoties to padarīt vienkāršāku. "Diemžēl tas neguva atbalstu," sacīja Šuvajevs, uzsverot, ka priekšlikums gan nebija atcelt kompensācijas, bet veidot sistēmu caurskatāmāku.
Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja Ilze Indriksone pauda, ka tomēr ir jānodrošina līdzvērtīgas iespējas līdzdalībai Saeimas darbā deputātiem, kas dzīvo reģionos. "Ja vēlamies, lai visi deputāti dzīvotu Rīgā, pārsvarā tiktu ievēlēti rīdzinieki, vai viņi visi pārvāktos uz Rīgu, zaudētu saikni ar reģioniem, tad tas varētu būt pareizais lēmums," sacīja Indriksone.
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka ir jāpārskata visa sistēma kopumā, jo vienus pašu deputātus izdalīt nebūtu pareizi. "Mums, protams, ir jārāda priekšzīme, bet kopumā ir jāpārskata visi tēriņi - transporta kompensācijas, pētījumi, piemaksas, reprezentācijas izdevumi, jāizvērtē komandējumi," sacīja Tavars.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa norādīja, ka tas būtu diskutējams jautājums, jo daudzi deputāti mēro garu ceļu uz darbu Saeimā. "Iespējams, ka atlīdzības griesti varētu tikt samazināti," piebilda Liepiņa, norādot, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk.
Savukārt "Stabilitātei" deputāte Svetlana Čulkova norādīja, ka par šo jautājumu vajadzētu sākt runāt. "Tā arī būtu laba ideja," sacīja Čulkova, norādot, ka būtu jāpievēršas arī birokrātijas mazināšanai. "Ministram ir palīgs, palīgam vēl palīgi, un šiem palīgiem vēl pieci vai seši palīgi - vajag samazināt šo skaitu," sacīja Čulkova.
Kā liecina informācija Saeimas mājaslapā, parlamentāriešiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras. Deputātiem ir iespēja saņemt īres un transporta izdevumu kompensāciju. Kompensāciju sistēma veidota tā, lai tie deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, būtu vienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar rīdziniekiem.
Maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs tiek noteikts atkarībā no dzīvesvietas - jo tuvāk Rīgai dzīvo deputāts, jo mazāks ir iespējamās kompensācijas apmērs.
No Saeimas budžeta deputātam kompensē tikai faktiskos izdevumus. Lai saņemtu kompensāciju, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas apliecina gan lietošanas tiesības, gan faktiski veiktos maksājumus.
Kā ziņots, koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere norādīja, ka līdzīgs pārskatīšanas process tiks prasīts arī no ministrijām, tostarp attiecībā uz atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās, piemēram, "Ceļu satiksmes drošības direkcijā" (CSDD). "Vai šādai kapitālsabiedrībai tiešām šie atalgojumi ir pamatoti? Ar ko viņi konkurē tirgū? Vai viņi vispār konkurē?" retoriski vaicāja Siliņa.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Siliņa skaidroja, ka laikā, kad tiek pārskatīts valsts pārvaldes finansējums, ir jārāda politisks žests un jāsāk ar sevi. Vaicāta, vai aicinājums nav novēlots, ņemot vērā, ka opozīcija šādu soli rosināja jau pirms gada, premjere atbildēja, ka toreiz bija citi ietaupījumi, bet tagad "jāiet tālāk".
Viņa piebilda, ka algas varētu tikt iesaldētas uz gadu vai ilgāk, taču detaļas vēl nav izrunātas. "Budžets ir jāplāno trīs gadiem, tā nav runa tikai par vienu gadu," uzsvēra Siliņa.
Premjere arī pauda, ka algu iesaldēšanai jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Lai gan valdība par to tieši lemt nevar, viņa aicināja arī valdošās koalīcijas parlamentāriešus atbalstīt šo soli.
Jau ziņots, ka Saeima 2023.gada septembrī atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu. Grozījumi paredz, ka 2025.gadā valsts budžeta finansējums partijām tiks aprēķināts, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem, 2024.gadā valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām bija 6,65 miljoni eiro. Lielākais finansējums - 1,12 miljoni eiro - piešķirts "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro - Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro - "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro - Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljoniem eiro saņēma "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā finansējumu saņēma vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti varas struktūrās.
Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Finansējuma apmērs ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru - tās pieaugums nozīmē arī partiju finansējuma palielināšanos.
2025.gadā minimālā alga ir 740 eiro, 2026.gadā plānots pieaugums līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro, kas nozīmē arī atbilstošu partiju finansējuma pieaugumu.
