"Bērniem tiek iepotētas Krievijas idejas." Agresorvalsts cenšas pāraudzināt ukraiņu bērnus

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Krievijas un tās anektētās Krimas pussalas teritorijā darbojas nometņu tīkls ukraiņu bērnu ideoloģiskai pāraudzināšanai un adoptēšanai, teikts ASV Jeila Universitātes Veselības fakultātes Humanitāro pētījumu laboratorijas pētījumā.

Pētījuma autori apgalvo, ka Krievijā un Krimā pastāv vismaz 43 šādu iestāžu tīkls, un lielākajā daļā no tām notiek Ukrainas bērnu ideoloģiska pāraudzināšana. Šie bērni ir vecumā no četriem mēnešiem līdz 17 gadiem.

Saskaņā ar pētnieku aplēsēm kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma šajās nometnēs nokļuvuši vairāk nekā 6000 ukraiņu bērnu. Pētnieki atzīst par iespējamu, ka faktiskais šo bērnu skaits var būt ievērojami lielāks.

Vairums šo nometņu ir veselības uzlabošanas iestādes, kur bērni tiek atvesti it kā atpūtai. Pārējās nometnes Krievija izmanto bērnu izvietošanai, kurus tā atvedusi pāraudzināšanai vai adoptēšanai.

Lielākā daļa šo nometņu atrodas Krimā. 10 nometnes atrodas netālu no Krievijas lielpilsētām Maskavas, Kazaņas un Jekaterinburgas. Ir arī vairākas nometnes Sibīrijā un Tālajos Austrumos.

Pētījumā arī teikts, ka nometnēs Krimā un Čečenijā ukraiņu bērni tiek apmācīti lietot šaujamieročus un militāro tehniku.

Starp iestādēm, uz kurām nosūtīti bērni, pētījuma autori identificēja arī psihiatrisko klīniku un bāreņu namu.

"Nometņu galvenā funkcija (..) ir politiska pāraudzināšana. Ukraiņu bērniem tiek iepotētas Krievijas idejas akadēmiskajā, kultūras, patriotiskajā un militārajā jomā," teikts pētījumā.

Vairums bērnu šajās nometnēs ir izvesti no okupētajiem Donbasa reģioniem. Daļa bērnu tika izvesti no Harkivas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijām pirms to atgriešanās Ukrainas kontrolē.

Pētījumā atzīmēts, ka Krievijas varas iestādes izdara spiedienu uz ukraiņu vecākiem, lai tie piekristu bērnu sūtīšanai uz nometnēm. Daži aptaujātie vecāki sacīja, ka nav devuši šādu piekrišanu, bet bērni tomēr nosūtīti uz šīm nometnēm.

Pasaulē

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Svarīgākais