Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) Budžeta padomes sanāksmē nav tikusi panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) par Eiropas Savienības (ES) 2011.gada budžetu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Paredzams, ka diskusijas par ES 2011.gada budžetu vēl turpināsies, informēja FM pārstāve, norādot, ka EP izvirzīja prasību saistīt ES 2011.gada budžeta apstiprināšanu ar vairākiem ar ES daudzgadu budžetu pēc 2013.gada saistītiem jautājumiem, tādiem kā diskusiju uzsākšana par jauniem ES pašu resursu viediem, EP ātrāka un regulārāka iesaiste ES daudzgadu budžeta apstiprināšanas jautājumos un tamlīdzīgi.
Vairākums dalībvalstu, tostarp Latvija, iebilda sasaistīt ES 2011.gada budžeta apstiprināšanu ar lēmumiem par ES daudzgadu budžetu pēc 2013.gada.
Melnace atzīmēja, ka Lisabonas līgums jau skaidri nosaka katras ES institūcijas prerogatīvas ES budžeta jautājumos, kā arī atrunā attiecīgās lēmumu pieņemšanas procedūras.
Rezultātā vienošanās ar EP par ES 2011.gada budžetu panākta netika, kaut arī visas dalībvalstis piekrita ES budžetam 126,5 miljardu eiro apmērām, kas ir 2,91% pieaugums salīdzinājumā ar ES 2010.gada budžetu.
Formāli sarunas starp abām budžeta lēmējinstitūcijām - Padomi un Eiropas Parlamentu - var ilgt līdz 15.novembrim.
Ja vienošanās netiek panākta, Eiropas Komisijai ir jānāk klajā ar jaunu ES budžeta 2011.gadam priekšlikumu.
Ja līdz nākamā gada sākumam budžets nav pieņemts, katru mēnesi var tikt iztērēta viena divpadsmitā daļa no ES 2010.gada budžetā apstiprinātās summas.
Kā ziņots, ECOFIN sanāksmē, kas 11.novembrī norisinājās Briselē, Latvijas delegāciju vadīja FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
ES budžets, kuru izstrādā Eiropas Komisija un savstarpējās diskusijās groza EP un ES Padome, tiek veidots vienam gadam un ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno viena gada laikā.
ES budžeta apjoms ir ierobežots, tas nevar pārsniegt - 1,23% maksājumu apropriācijās no ES nacionālā kopienākuma un 1,31% saistību apropriācijās no ES nacionālā kopienākuma, kā arī ES budžets nedrīkst būt ar deficītu.
Finanšu avots ES kopīgo politiku finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt (aptuveni 98%) veido dalībvalstu iemaksas jeb ES pašu resursu maksājumi. Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, piemēram, soda naudas, pārpalikums budžetā no iepriekšējā gada.
ECOFIN sanāksmē dalībvalstīm bija jābalso par ES 2011.gada budžeta projektu.
ES Padome ir apstiprinājusi 2011.gada ES budžeta projektu, savukārt EP piedāvā grozījumus, kas paredz 143 miljardu eiro budžeta apjomu saistību apropriācijās un 130 miljardu eiro maksājumu apropriācijās, kas ir attiecīgi par 1,3 miljardiem eiro saistībās un par 4 miljardiem eiro maksājumu apropriācijās lielāks budžeta apjoms nekā Padomes apstiprinātā nostāja.
Latvijas interesēs ir panākt vienošanos par tādu ES ikgadējā budžeta apjomu, kas ir pēc iespējas tuvāks Padomes jau vasarā apstiprinātai pozīcijai. Latvija nevar piekrist EP paustajai vēlmei sasaistīt ES ikgadējā budžeta 2011.gadam apstiprināšanu ar ES daudzgadu budžeta ilgtermiņa jautājumiem.
Latvija šobrīd nevar arī parakstīt saistošas un saturīgas deklarācijas attiecībā uz ES pašu resursu nākotni un neatbalsta jaunu ES budžeta pašu resursu izveidi.