Himalaju ledāju kušana pašlaik ir divas reizes straujāka nekā bija gadsimtu mijā, liecina jauns pētījums, kas balstīts uz nesen atslepenotiem Aukstā kara laika satelītu attēliem.
Pētījums, kas trešdien publicēts izdevumā "Science Advances", ir jaunākā liecība, ka klimata pārmaiņas deldē Himalaju ledājus, apdraudot ūdens apgādi simtiem miljonu cilvēku visā Dienvidāzijā.
"Tā ir līdz šim visskaidrākā aina par to, cik ātri šajā laika periodā ir kusuši Himalaju ledāji un kādēļ," sacīja pētījuma vadītājs Džošua Maurers, kurš ir doktora grāda kandidāts Ņujorkas Kolumbijas Universitātē.
Zinātnieki salīdzināja 40 gadu laikā uzņemtus satelīta attēlus par 2000 kilometru platu joslu pār Indiju, Ķīnu, Nepālu un Butānu. Viņi secināja, ka kopš 2000.gada ledāji katru gadu zaudē 45 centimetrus ledus.
Lielākā daļa novērojumu no 20.gadsimta veikti, izmantojot nesen ASV atslepenotus satelīta attēlus.
Ledāju kušanas ātrums ir divas reizes straujāks nekā 1975.-2000.gadā.
Lai gan iepriekšējos pētījumos konstatētas līdzīgas tendences, šis pētījums ir plašāks gan ģeogrāfiski, gan laika izteiksmē.
Tajā secināts, ka vislielākā ietekme uz ledāju kušanu ir temperatūras kāpumam.
Lai gan temperatūras katrā vietā ir atšķirīgas, 2000.-2016.gadā vidēji tās bija par vienu grādu pēc Celsija skalas augstākas nekā 1975.-2000.gadā.
Citu ledāju kušanas iemeslu vidū pētnieki minēja lietavas, fosilā kurināmā degšanu, kā rezultātā sodrēji nosēžas uz ledāja virsmas, absorbē saules gaismu un paātrina kušanu.
Atsevišķā pētījumā, kas arī publicēts trešdien, secināts, ka Grenlandes ledus sega varētu pilnībā nokust nākamās tūkstošgades laikā, ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeši turpināsies pašreizējā tempā.
Grenlandes ledus segu veido ūdens, kas pielīdzināms septiņiem metriem jūras līmeņa.
"Ja mēs turpināsim, kā līdz šim, Grenlande izkusīs," brīdināja pētījuma autors Endijs Ašvandens no Aļaskas Universitātes Fērbenksas Ģeofizikas institūta.
Viņš brīdināja, ka pašreizējam izmešu apmēram jau ļoti drīzā nākotnē "būs lielas ilgtermiņa sekas uz Grenlandes ledus segu, un tādējādi, ja tā izkusīs, arī uz jūras līmeni un cilvēci".
Pētījumā izmantoti ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) operācijas "IceBridge" dati. Tas publicēts "Science Advances" un liecina par straujāku kušanu nekā iepriekšējos pētījumos.
Pētījumā precīzāk attēlota plūsma tā dēvētajās ledāju iztekās, kas ir upēm līdzīgi ledus veidojumi, kas savienojas ar okeānu.
"Pētījumā atklāts, ka kūstošās ledāju iztekas varētu veidot līdz 40% ledus masas, kas nākamajos 200 gados tiks zaudēta Grenlandē," lasāms pētījumā.
Okeāna ūdeņi pēdējos 20 gados kļuvuši siltāki, kausējot ledu, kas reiz norobežoja ledāju iztekas, tā rezultātā to plūsma ir straujāka, palielinās kušana un tās kļūst plānākas, arvien lielāku ledus virsmu pakļaujot siltam gaisam un kušanai, norādīja pētījuma autori.
Nākamajos 200 gados, ja ledāju kušana turpināsies pašreizējā tempā, jūras līmenis pasaulē paaugstināsies par 48-160 centimetriem, kas ir par 80% vairāk nekā lēsts iepriekš, secināts pētījumā.
Oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ziņoja, ka, lai izvairītos no haosa pasaules klimatā, ir jāveic plašas pārmaiņas sabiedrībā un pasaules ekonomikā. Padome brīdināja, ka laika ir maz, lai novērstu katastrofu.
