UNESCO sarakstos iekļauti 63 jauni nemateriālā kultūras mantojuma elementi, informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komunikācijas konsultante Kitija Balcere.
Paragvajas galvaspilsētā Asunsjonā no 2.decembra līdz 7.decembrim 19.reizi notika ikgadējā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sesija. Tās laikā norisinājās diskusijas par jaunu vērtību iekļaušanu UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos - tā saukto labo prakšu reģistrā, neatliekami saglabājamo vērtību sarakstā un reprezentatīvajā sarakstā, kopumā lemjot par 63 nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanu šajos sarakstos.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā iekļautas trīs iniciatīvas. Par veiksmīgām un tādēļ starptautiskā līmenī izceļamām komiteja atzina amata prasmju skolu "ULUV", Slovākijā, Kobzas un rataliras tradīcijas ilgtspējīgas attīstības programmu Ukrainā un Omānas Jauniešu Izglītības kuģis - miera un kultūru dialoga programma.
Neatliekami saglabājamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad iekļautas divas vērtības - lietus izsaukšanas un labklājības nodrošināšanas rituāls Vosana un ar to saistītās prakses, Botsvāna, un "Reog Ponorogo" rituālais priekšnesums, Indonēzijā.
Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā šogad tika iekļautas 58 jaunas vērtības. Starp tām ir dažādi festivāli un tradicionāli svētki - piemēram, Jaunā gada svinības "Novruz", ko bija pieteikušas 13 valstis.
Savukārt Ķīna starptautiskajam sarakstam pieteica Pavasara sagaidīšanas svinības, kas vienlaikus ir Ķīnas Jaunais gads. Reprezentatīvajā sarakstā iekļautas arī dažādas amata prasmes, piemēram, Parīzes cinka jumtu meistaru amata prasme Francijā, norvēģu tautastērpu darināšana un valkāšana Norvēģija, Alepo ziepju izgatavošana Sīrijā un citas.
Uzmanību un atzinību izpelnījās arī vairākas gastronomiskās tradīcijas, piemēram, Astūrijas sidra kultūra Spānijā, Tomjum Kung zupas gatavošana Taizeme, Malaizijas brokastu kultūra, arābu kafija, ko pieteica vairākas valstis, kā arī sakē gatavošanas tradīcijas Japānā.
Igaunija šim sarakstam iesniedza divus pieteikumus - mulgi putras gatavošanu un ēšanu Mulgimā novadā un kopīgi ar Ukrainu gatavoto pieteikumu - Pisanka, kas ir ukraiņu olu krāsošanas tradīcija. Starptautisku vērību guva arī 16 arābu valstu kopīgi sagatavotais pieteikums par hennas rituāliem, estētiku un pielietojumu sabiedrībā.
Asunsjonā izskatāmo jautājumu lokā bija Āfrikas valstu pārskati par UNESCO 2003.gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanu un citi jautājumi. Tika izskatītas arī nevalstisko organizāciju atskaites par savu darbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Patlaban vairāk nekā 200 nevalstiskās organizācijas no visas pasaules ir UNESCO akreditētas kā tādas, kas var sniegt padomu nemateriālā kultūras mantojuma dažādās jomās.
Starp tām ir arī Latvijas biedrības "Serde" un "Suitu kultūras mantojums". Paralēli komitejas sesijas darbam noritēja dažādi ar nemateriālo kultūras mantojumu saistīti prezentāciju un diskusiju pasākumi, kur lielu atbalstu guva Ukrainas rīkotā diskusija "Nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzība kara apstākļos 2022-2024".
Komitejā arī nolasīta vairāku valstu, tostarp Latvijas kopīgi gatavotā deklarācija, kas asi nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzsverot, ka karš Ukrainā ir nodarījis neatgriezeniskus postījumus arī materiālajam un nemateriālajam mantojumam.
Latviju komitejas 19.sesijā Asunsjonā, Paragvajā, pārstāvēja Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere un Starpnozaru mākslas grupas pārstāve Signe Pucena.
Notikums pulcēja vairāk nekā 900 dalībniekus no 120 pasaules valstīm - gan komitejas locekļus no 24 valstīm, gan UNESCO dalībvalstu delegācijas un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām un starpvaldību institūcijām, kā arī pētniekus, ekspertus, kultūras mantojuma kopienu pārstāvjus. Sesijas atklāšanā komitejas dalībniekus sveica gan UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē, gan viņas vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone, gan Paragvajas prezidents Santjago Penja.
UNESCO ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību.
Latvija pievienojās UNESCO 1991.gadā, bet kopš 1994.gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.