Laiki, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu drošība bija valstu iekšējā lieta, bet armijas tika lietotas valstu aizsargāšanai pret ārējiem ienaidniekiem, ir pagājuši, tagad bruņotie spēki piedalās arī operācijās drošības uzlabošanai, intervijā aizsardzības portālam "Defence Matters" norāda ES militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mihails Kostaraks.
"Runājot par ES Kopīgās drošības un aizsardzības politiku, aizsardzība ir un paliek dalībvalstu atbildība. Dalībvalstis aizstāv pašas savu teritoriju. Tomēr ES aizsardzības spēki turpinās attīstīties tiešā saistībā ar drošības uzlabošanu. Pagātnē drošība bija iekšējā lieta, bet armija tika lietota valsts aizsargāšanai pret ārējiem ienaidniekiem. Tas tā vairs nav," norādīja Kostaraks, kurš ir bijušais Grieķijas Bruņoto spēku komandieris.
"Paralēli terorismam mēs saskaramies ar hibrīdkaru. Ienaidnieki vairs neiebrūk mūsu teritorijā ar tankiem un šautenēm, viņi jau atrodas šeit, mūsu valstīs, un, lai aizstāvētu mūsu dzīvesveidu, mums ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi. Jautājums nav par to, vai aizsardzības spēki tiks izmantoti. Tie jau tiek izmantoti: ja jums ir nepieciešams palielināt patruļu skaitu, tad lielākā daļa dalībvalstu izmantos savas armijas, to spēju dēļ," sacīja ES Militārās komitejas priekšsēdētājs.
"Robeža starp drošību un aizsardzību mūsdienās ir daudz izplūdušāka, un pilnīgi pamatoti. Mēs izmantojam savas militārās spējas, piemēram, preču un cilvēku kontrabandistu tvarstīšanai Centrālās Vidusjūras reģionā, tikai tāpēc vien, ka bruņotie spēki to spēj paveikt uz jūras, viņu rīcībā ir jūras patrulēšanas lidaparāti ar radariem un citu nepieciešamo aprīkojumu. Mums ir jāizmanto šīs spējas, kad vien tās ir pieejamas."
Kostaraks kā spilgtu piemēru minēja pret cilvēku kontrabandistiem vērsto operāciju "Drošība dzīvībai jūrā", kuras laikā ir izglābti vairāk nekā 16 000 migrantu. "Kopumā esam pārtvēruši 148 laivas un veikuši 71 arestu. Operācija atbilstoši tās mandātam ir radījusi iebiedējošu efektu starptautiskajos ūdeņos, manevru brīvību kontrabandistiem atstājot tikai teritoriālajos ūdeņos," viņš uzsvēra.
"Līdz 2001.gadam mēs pat nemaz nedomājām par militāro personālu ES institūcijās; patlaban mums ir trīs militāras operācijas un trīs misijas ES interešu aizsardzībai," sacīja Kostaraks.
ES Militārā komiteja ir ES Padomes augstākā militārā institūcija. Komiteja tika izveidota 2001.gadā, un tajā ietilpst 28 dalībvalstu bruņoto spēku komandieri.
"Mans pamatuzdevums ir būt ES augstā ārlietu pārstāvja padomniekam, taču es arī piedāvāju militāro skatpunktu jebkādos jautājumos - gan tad, kad tāds tiek lūgts, gan tad, kad mēs nolemjam, ka tāds ir nepieciešams. Šī nostāja ir saskaņota ar visām 28 dalībvalstīm, tādējādi piedāvājot visas ES bruņoto spēku pozīciju," paskaidroja Militārās komitejas priekšsēdētājs.