Raidījums "Nekā Personīga" veicis interviju ar Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra vadošo ekspertu Vjačeslavu Gusarovu, apspriežot nokaitēto situāciju gan Donbasā, gan valstī.
- Kā jūs domājat, kāda pašlaik ir situācija Donbasā, tāpēc, ka mēs dzirdam dažādas ziņas, bet kāda ir patiesība, šeit, Latvijā, neviens nezina.
- Militārā situācija okupētajā Donbasā ir nedaudz pieklususi un, var teikt, ir pārgājusi uz slēptu fāzi. Šaut tur tiešām sākuši mazāk. Taču nevar teikt, ka viņi atbruņojas, tā tas nav. Pašlaik Donbasā tiek ievērots pagaidu klusums, bet uzskatu, ka tas ir klusums pirms vētras. Pilnīga miera tur pagaidām nav un tas nepienāks tikmēr, kamēr Ukrainai nebūs kontroles par Ukrainas-Krievijas robežu.
Krievija nesteidzas atdot šo kontroli un meklē dažādus aizbildinājumus, lai šo tematiku novirzītu pēc iespējas tālāk vai vienkārši aizrunātu. “Kam jums kontrole, sākumā sarīkojiet vēlēšanas!” Kā mēs sarīkosim vēlēšanas, ja mums nav robežas, kādas vēlēšanas?! Es domāju, ka situācijas attīstība būs, bet tas ir mans personīgais viedoklis. Situācijas attīstību ir vērts gaidīt aptuveni šī gada oktobrī-novembrī. Tāpēc, ka vēlēšanas Krievijas Domē notiks 16. septembrī, pēc tam paies mēnesis, kamēr deputāti iesēdīsies savos krēslos. Bet tālāk jau būs kāds atrisinājums. Protams, negribētos, bet Ukraina tam gatavojas.
- Kā jūs domājat, kāds ir vissliktākais scenārijs?
- Negribētos runāt par vissliktāko scenāriju. Ja runājam par to, ko cenšas darīt Krievija attiecībā uz Ukrainu, tas ir paņemt visu Ukrainu, pilnībā visu valsti Kremļa orbītā, uztaisīt par kaut kādu savu federālo apgabalu, rupji sakot. Pirmajā etapā tas neizdevās, tāpēc, ka Jaunkrievijas plāns izgāzās, bet aizmetņi ir - Krima ir anektēta un okupēti divi, uzskatīsim, viens reģions - Luganskas un Doņeckas apgabals.
Mēs gatavojamies arī tādai notikumu attīstībai. Taču mēs darām visu, lai tas beigtos ar mieru un prasām palīdzību Eiropai, starptautiskai sabiedrībai, lai viņi kaut kādā veidā ietekmētu Krievijas vadību. Lai Krievija atvilktu savu bruņojumu un savu režīmu no Ukrainas, un kaut kādā veidā būtu iespējams saglabāt mieru Ukrainā. Līdz šim esam cietuši neveiksmes.
- Par Eiropas sankcijām. Kā jūs domājat, tas ir labi Ukrainai vai nē?
- Eiropa nolēma ieviest sankcijas, dažādu valstu viedoklis par sankciju ieviešanu arī nav viendabīgs. Ja skatāmies uz šo neviendabību, tad valstīs, kuras svārstās, ir pietiekama Krievijas Federācijas ietekme. Piemēram, Ungārija,Viktors Orbans, kurš ir biežs Kremļa viesis. Viņš apmeklē Kremli un, cik man zināms, Budapeštā ir diezgan daudz Krievijas spiegu. Tur izveidota vesela Krievijas izlūkaģentūra.
Eiropa nav viendabīga, un jāvērtē, kādā veidā Krievija ietekmē šo neviendabību. Tā mēģina vēl vairāk sašķelt Eiropu. Pieņemu, ka Krievijas mērķis ir iznīcināt Eiropas Savienību kā tādu, to absolūti sagraut. Izveidot sava veida postsociālistisko telpu, kur mūsu teritorijas kādreiz arī bija sociālistiskas un pakļāvās Kremlim, Maskavai.
Mēs izpētījām, ka Krievija sponsorē radikālas un nacionālistiskas organizācijas gandrīz jebkurā Eiropas valstī, tai skaitā arī jūsu. Es tās neuzskaitīšu, nereklamēšu, bet tas tā patiesībā ir. Acīmredzot ar šo radikālo partiju un kustību palīdzību viņi vēlas izveidot prokrievisko resursu šo valstu iekšienē, lai vajadzības gadījumā, šis resurss nostātos Krievijas Federācijas pusē. Ar to domāju kādas protesta kustības, piemēram, uztaisīt kādu provokāciju mītiņos.
- Kad mēs domājam par Krievijas draudiem Latvijai, kurā virzienā mums jāskatās?
- Ir jāmonitorē masu mediji. Ilgstoši tas pats jādara sociālajos tīklos un drukātajā presē. Ko mēs tur varam ieraudzīt? Jebkuras izmaiņas informācijas plūsmā, agrāk vai vēlāk ietekmē un izmaina sabiedrisko domu. Ja pamanīsiet, ka pēdējā laikā Krievijas medijos Latvijas vārds parādās biežāk nekā agrāk, tam vajadzētu jūs padarīt uzmanīgus. Ja mainās retorika, tā kļūst agresīva un Latviju min biežāk nekā iepriekš, tur jau vajag izdarīt kādus nopietnus secinājumus. Tas visdrīzāk ir informatīvās kampaņas sākums.
Ja runājam par tiem scenārijiem, kādus mēs jau redzējām Krimā un Donbasā, tad runājot par Latvijas teritoriju (Latgali) ir daudz līdzību. Ir jāuztraucas par to jau šobrīd un jūs pareizi uzdodat jautājumus. Priekšvēstnesis tam jau ir, ja reiz par to runā. Tur dzīvo krievvalodīgie, kuriem ir vienādi uzskati ar Kremli. Ja viņi būs vienoti, tad viņi būs vieglāk vadāmi. Vajag vērot un vērtēt. Tas ir nopietns simptoms. Tam jau cauri esam gājuši.
- Mums Latvijā pierobežā skatītāji arī dod priekšroku Krievijas televīzijām un radio un negrib skatīties un klausīties Latvijas programmas. Kā jūs domājat, kādas problēmas var būt, ja tas tā paliks arī turpmāk?
- Ja tas tā arī saglabāsies, tad ir vērts aplūkot Ukrainas piemēru. Tur izveidoja sabiedrības grupas, kuru viedokļi bija saskaņoti ar Kremli. Maskavas un Kremļa uzspiesto viedokli šeit dzīvojošie obligāti pieņems un formēs nedaudz atšķirīgi. Tādu cilvēku nebūs viens, pieci vai desmit... Tie būs daži simti. Jūs to redzēsiet, piemēram, tādās svētku reizēs, kā 9.maijs. Jo Krievijas Federācija tam ļoti nopietni gatavojas. Lai gan Krievijas ekonomika arvien krīt, un šogad svinamo 71.gadadienu nekādi nevar saukt par sevišķi apaļu, vienalga 9.maija svinībām ir atvēlēti lieli budžeta līdzekļi. 9.maija svētki ir labs indikators tam, kā viņi strādā. Jums to vajag rūpīgi pavērot, un jūs daudz ko sapratīsiet. Kā teica viena militārpersona - ja pret jums notiek karš, bet jūs to nepamanāt, tad uzskatiet šo karu par zaudētu. Vienmēr viss ir jāpamana. Ja visi šie indikatori jau degs „ sarkanajā sektorā“ , visdrīzāk mēs jau esam visu nokavējuši. Lūk, tā!