Janukovičs uzvar Ukrainā

Pēc vairāk nekā 98,4% vēlēšanu biļetenu saskaitīšanas kļuvis skaidrs, ka uzvaru Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā guvis par prokrievisku uzskatītais Reģionu partijas līderis Viktors Janukovičs.

Viņa sāncense, premjere Jūlija Timošenko gan atteikusies atzīt savu sakāvi, vedinot politikas analītiķus uz domām, ka notiek mēģinājumi aizkulisēs vienoties par varas sadali.

Ņemot vērā 2,8% pārsvaru brīdī, kad nebija saskaitīti tikai 1,6% balsu, 59 gadus vecā V. Janukoviča uzvara vēlēšanās vakar vakarā šķita neapšaubāma, jo vairāk tādēļ, ka nav saņemti biļeteni no vairākiem Krimas reģioniem un Luganskas pilsētas jeb vietām, kur V. Janukoviča atbalstītāju skaits pavisam noteikti ir lielāks. "Viņa uzvara nav apšaubāma un pārsvars var tikai pieaugt," sarunā ar Reuters atzinis Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Mikhailo Okhendovskis.

Tomēr V. Janukoviča sāncense J. Timošenko, kura jau svētdienas vakarā pēc vēlētāju aptauju rezultātu publicēšanas (septiņas aptaujas liecināja, ka viņa zaudē par 3 līdz 7 procentpunktiem), apsūdzēja pretinieka nometni krāpšanā un aicināja uz balsu pārskatīšanu, savu zaudējumu tā arī nav atzinusi. Pat pēc tam, kad vakar pēcpusdienā Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji paziņoja, ka vēlēšanas sarīkotas saskaņā ar demokrātiskajiem standartiem, J. Timošenko nesteidzās apsveikt uzvarētāju. Tā vietā viņa paziņoja, ka iecerētā preses konference tiek pārcelta uz otrdienu, tomēr nav pildījusi iepriekš izteiktos draudus un aicinājusi savus piekritējus pulcēties ielās un apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.

Politologi gan Ukrainā, gan ārvalstīs pieļauj iespēju, ka pilnā sparā sākušās sarunas starp J. Timošenko un V. Janukoviča nometnēm. Neoficiāla informācija liecina, ka vēlēšanu zaudētāja cenšas saņemt garantijas, ka vēl noteiktu laiku (vismaz pusgadu) drīkstēs saglabāt premjeres amatu un tikai pēc šādu garantiju sniegšanas viņa esot gatava oficiāli atzīt zaudējumu. Tāpat J. Timošenko vēlas no topošā prezidenta saņemt solījumu, ka viņš līdz gada beigām neatlaidīs parlamentu (Augstāko Radu) un neizsludinās jaunas vēlēšanas. Tajā pašā laikā premjere neesot atteikusies no domas sūdzēties par atsevišķiem pārkāpumiem vēlēšanu laikā un mēģināt apstrīdēt to iznākumu.