Ukrainas gads: revolūcija, okupācija, karš

© scanpix

Populāra revolūcija, aizsākusies 2013. gada 21. novembrī – tajā pašā vakarā, kad Rīgā sagruva Zolitūdes Maxima, – līdz gadumijai bija uzņēmusi apgriezienus un kļuvusi par pilnvērtīgu organismu pretstatā kūstošajai valdības pārliecībai par savu rīcību.

Eiromaidanā apvienojās vispretrunīgāko uzskatu paudēji – mērenie nacionālisti un agresīvie nacionālisti, Radikālā partija un anarhisti, pareizticīgie, uniāti un grieķu katoļi, sunnītu musulmaņi un jūdaisti, agresīvi mačo tipi no Automaidana un karojošās feministes no Sieviešu sotņas. Pavisam 36 sotņas un neskaitāmi atsevišķi grupējumi, kā Labējais sektors un partija Svoboda, līdz februāra beigām padzina neticami korumpēto prezidentu Viktoru Janukoviču, premjeru Mikolu Azarovu, ģenerālprokuroru Viktoru Pšonku un viņu līdzdalībniekus. No janvāra vidus līdz februāra beigām tika līdz nāvei sisti, nosaldēti mežā, nošauti snaiperu ugunī vismaz 119 cilvēki, līdz barikādes izcīnīja uzvaru.

Izmantojot Ukrainas iekšējā vājuma brīdi, Krievijas zaļie cilvēciņi okupēja Krimas pussalu, 16. martā sarīkojot pseidoreferendumu par iestāšanos Krievijā. Pirms tam sabiedrības iebiedēšanas nolūkos tika noslepkavoti vairāki Krimas tatāri, uz pusotru miljonu balsstiesīgo tika nodrukāti 2,2 miljoni biļetenu, personas balsoja vairākkārt (ieskaitot citu valstu pilsoņus), bet Sevastopolē nobalsoja 123% no iedzīvotāju kopskaita.

Kopš maija sākuma prokrievisko separātistu ordas, bruņojušās ar Krievijas piegādātajiem ieročiem, ieņēma pusi no Donbasa teritorijas. Vasarā Ukraina uzsāka pretterorisma operāciju, samazinot separātistu kontrolēto teritoriju par divām trešdaļām. Teroristiem notriecot Malaizijas pasažieru lidmašīnu, mirklī nogalinot 298 citu valstu pilsoņus, pasaule ieviesa arvien stingrākas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Augustā Krievija, izbeidzoties separātistu un algotņu dzīvā spēka rezervēm, sāka Ukrainā iesūtīt savu regulāro karaspēku, kurš devās uzbrukumā Mariupolei, taču tika atsists. Kopš augusta beigām stājies spēkā pamiers, kurš visai aptuveni ticis ievērots līdz pat gada beigām.

Visu gadu Neatkarīgā jūs iepazīstinājusi ar tiešajām reportāžām no visiem notikumu mezglu punktiem – tagad foto izlase ar svarīgākajiem momentiem gada garumā Ukrainā.

Pasaulē

Donalds Tramps sola izbeigt karu Ukrainā 24 stundas pēc savas uzvaras vēlēšanās, bet vienīgā iespēja ievērot šo termiņu ir paziņot par padošanos, intervijā laikrakstam “Politico” sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Svarīgākais