Neraugoties uz ANO miera uzturēšanas misijas MINUSCA spēku klātbūtni, Centrālāfrikas Republikas (CĀR) naidīgie musulmaņu un kristiešu grupējumi nav gatavi atbruņoties un meklēt mierīgu risinājumu konflikta noregulēšanai. Pēc pagājušonedēļ notikušajām sadursmēm situācija valstī ir mazliet normalizējusies, taču, kā norādījusi Francijas aizsardzības ministrija, visticamāk, ne uz ilgu laiku.
Reuters atgādina, ka situācija CĀR saasinājās pagājušā gada martā, kad grupējuma Seleka musulmaņu kaujinieki sarīkoja bruņotu apvērsumu, gāžot no amata prezidentu Fransuā Bozizi un viņa vietā ieceļot Mišelu Džotodiju. F. Bozize pārstāvēja valsts kristiešu vairākumu (BBC dati liecina, ka no 4,8 miljoniem CĀR iedzīvotāju gandrīz 80% ir kristieši), bet M. Džotodija – musulmaņu mazākumu (ne vairāk kā 15% iedzīvotāju). Pēc varas sagrābšanas bruņotie musulmaņu kaujinieki izvērsa plašas represijas pret kristiešiem, ne tikai atceļot viņus no vadošajiem amatiem valstī, bet arī slepkavojot un padzenot no mājām.
Tā kā ieroču iegāde Āfrikas valstīs joprojām nav liela problēma, jau pēc pāris mēnešiem tika izveidotas kristiešu pašaizsardzības vienības jeb milicijas ar nosaukumu Antibalaka (balaka vienā no vietējām valodām nozīmē mačeti, un tieši ar šiem ieročiem sākotnēji bija bruņoti musulmaņu kaujinieki). Kaujas starp grupējumiem ilga visu pagājušo gadu, un ANO lēš, ka tajās dzīvību zaudējuši aptuveni tūkstošiem cilvēku, bet bēgļu gaitās nācies doties gandrīz miljonam civiliedzīvotāju. Septembra beigās Hāgas Starptautiskās krimināltiesas prokurore Fatū Bensuda sarunā ar vācu radiostaciju Deutsche Welle informēja, ka uzsākta izmeklēšana gan pret CĀR musulmaņu, gan kristiešu kaujiniekiem, jo ir pierādījumi, ka tie pastrādājuši gan noziegumus pret cilvēci, gan kara noziegumus. «Civiliedzīvotāju izvarošanas, slepkavības, padzīšana no mājām, bērnu piespiešana karot – šādus noziegumus pastrādājuši gan vienas, gan otras puses kaujinieki,» skaidrojusi F. Bensuda, piebilstot, ka pašlaik izmeklētāji turpina apkopot informāciju un vēl ir par agru minēt konkrētas personas, kuras būtu jāsauc tiesas priekšā par šiem noziegumiem.
Līdz pat 1960. gadam CĀR bija kolonija, un tieši Francija visaktīvāk centusies panākt starptautiski pieņemamu risinājumu, lai noregulētu konfliktu valstī. Šā gada janvārī varu sagrābušais M. Džotodija starptautiskā spiediena rezultātā bija spiests atkāpties no amata. Par pagaidu prezidenti tika ievēlēta kristiešu politiķe Katrīna SambaPanza, bet valdības vadītāja pienākumus kopš augusta pilda Mahamats Kamouns, kurš iepriekš vadījis politisko spārnu kādā Seleka grupējumā. Tomēr lielākā daļa musulmaņu kaujinieku šo valdību nav atzinuši un cerētā samierināšanās nav notikusi.
Reuters norāda, ka pašlaik CĀR ir faktiski sašķelta divās daļās – valsts dienvidus, ieskaitot galvaspilsētu Bangi, kontrolē kristieši, bet musulmaņi bijuši spiesti bēgt uz ziemeļiem, – jau izskanējuši aicinājumi tur izveidot atsevišķu valsti. K. SambasPanzas pozīcijas pagājušonedēļ saļodzījās vēl vairāk, pēc tam, kad gan viņas, gan premjerministra atkāpšanos pieprasīja Antibalaka kaujinieki. Viņi pārmeta prezidentei, ka tā nav spējusi panākt musulmaņu karotāju atbruņošanu un esot piekritusi, ka CĀR atkal ieradīsies miera uzturētāji no Čadas, – lielākoties tie ir musulmaņi, kuri neslēpti simpatizē Seleka. Tāpat valdībai pārmesta korupcija un vairāku miljonu dolāru, kas saņemti kā palīdzība no Angolas, piesavināšanās. AFP vēsta, ka sestdien K. SambaPanza tikusies ar kristiešu nemiernieku līderiem. Pēc šīm sarunām viņas demisija vairs netiek pieprasīta, taču Antibalaka vēlas, lai no cietumiem tiktu atbrīvoti ieslodzītie kristiešu kaujinieki un no amata atkāptos premjers. Jāpiebilst, ka divi Antibalaka deleģēti ministri pagājušonedēļ jau paziņoja par savu demisiju.
BBC norāda, ka pagaidām K. SambaiPanzai ceļu uz nacionālo izlīgumu nav izdevies atrast, un šā gada deviņos mēnešos CĀR nogalināti apmēram 5000 cilvēku. Šādā situācijā ļoti problemātiska ir vispārējo vēlēšanu sarīkošana nākamā gada februārī, kā ticis solīts. Deutsche Welle vēsta, ka vēlēšanas labākajā gadījumā izdosies sarīkot vasaras sākumā, bet sliktākajā – septembrī. Tas nozīmē, ka arī starptautisko spēku kontingentam CĀR, visticamāk, nāksies palikt līdz šim laikam.