Kopenhāgenas ANO klimata konference, visticamāk, beigsies, neizvirzot ambiciozus mērķus, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sacīja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Pašlaik izskatās, ka konferencē izdiskutētie jautājumi kļūs tikai par pamatu, uz kura balstīsies jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas līguma izstrāde.
Pēc premjera vārdiem, lielākās problēmas nonākt pie iecerētā rezultāta rada Ķīnas delegācijas nostāja. Sākotnēji bijis mērķis panākt vienošanos par izmešu samazināšanu par 50%, taču pašlaik izskatoties, ka labākajā gadījumā izdosies vienoties par 20% samazinājumu.
Kā ziņots, ASV prezidents Baraks Obama un Ķīnas premjerministrs Veņs Dzjabao šodien Kopenhāgenā ANO klimata konferencē sarunās panākuši progresu svarīgākajos jautājumos, kuru neatrisināšana apdraud izredzes noslēgt jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas līgumu.
Abi līderi apsprieduši trīs vissvarīgākos jautājumus, kas bloķē ceļu klimata līguma noslēgšanai - uzraudzības garantijas, finansējumu cīņai ar globālo sasilšanu un atļautos emisiju apjomus.
Amatpersona pavēstīja, ka Veņs un Obama pēc sarunām likuši savām delegācijām sēsties pie galda un izstrādāt vienošanos.
Kopenhāgenas samita mērķis ir vienoties par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas deklarāciju, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu.
Konferencē iecerēts panākt vienošanos par pasaules klimata politiku pēc 2012.gada, kad beigsies Kioto protokolā noteiktais emisiju samazināšanas mērķu termiņš, kā arī par emisiju ierobežošanas pasākumiem un atbilstošu finansējuma sistēmu.
Jautājums guvis starptautisku nozīmību, jo Kopenhāgenas vienošanās ietekmēs pasaules valstu attīstību - klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešama pāreja uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.
Patlaban jaunattīstības valstis, daudzas no kurām ir nabadzīgas, pie tam cieš no klimata pārmaiņu sekām, un kuru emisijas pieaug līdz ar tautsaimniecības attīstību, uzskata, ka vēsturiskā atbildība par klimata situāciju ir jāuzņemas attīstītajām valstīm, kam jāveic un jāfinansē lielākā daļa klimata politikas pasākumu. Savukārt attīstītās valstis uzskata, ka bez jaunattīstības valstu reālas līdzdalības nav iespējams samazināt globālās emisijas līdz līmenim, kas stabilizē temperatūru divus grādus virs pirmsrūpnieciskā līmeņa.
Attīstītās valstis būtu gatavas sniegt finansiālu atbalstu jaunattīstības valstu klimata pasākumiem, bet vēlas stingru kontroli pār naudas izlietojumu, kā arī skaidru informāciju par jaunattīstības valstu emisijām.
Eiropas Savienība (ES) uzņēmusies līdera lomu starptautiskajās sarunās klimata pārmaiņu ierobežošanai. ES vienpusēji apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 20% un līdz 2050.gadam par 80%-95% salīdzinājumā ar 1990.gadu. ES gatava līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 30%, ja citas attīstītās valstis uzņemas līdzvērtīgas saistības un arī jaunattīstības valstis veic emisiju ierobežošanas pasākumā.
Latvija ir ieinteresēta, lai Kopenhāgenā tiktu panākta globāla un visaptveroša vienošanās par klimata pārmaiņu politikas režīmu pēc 2012.gada, jo kopējais mērķis ir sasniedzams tikai ar visu valstu aktīvu līdzdalību.
Latvija atzīst, ka starptautiskās vienošanās būtiska sastāvdaļa ir skaidrība par atbilstošu, paredzamu un savlaicīgu starptautisko finansiālo atbalstu klimata pārmaiņu aktivitāšu īstenošanai. Latvija kopumā atbalsta nepieciešamību Kopienai uzņemties taisnīgu līdzdalību finansiālā atbalsta sniegšanā kā daļu no globālas un visaptverošas vienošanās, jo Latvijas un ES interesēs ir panākt globāli saskaņotu rīcību klimata pārmaiņu samazināšanas jomā.
Kioto protokolā emisiju samazināšanas mērķi periodam līdz 2012.gadam noteikti 38 attīstītām un pārejas ekonomikas valstīm, tai skaitā Latvijai, un Eiropas Kopienai. Saskaņā ar zinātnieku novērtējumu līdzšinējie pasākumi nespēs ierobežot klimata pārmaiņas, tādēļ nepieciešams samazināt attīstīto valstu emisijas par 25%-40% līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 1990.gadu, un ierobežot jaunattīstības valstu emisiju pieaugumu par 15%-30%, kā arī līdz 2050.gadam samazināt pasaules emisijas par 50%, attīstīto valstu emisijas samazinot par 60%-80%.
ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām patlaban paredz pienākumu klimata politikas pasākumus finansēt tikai Konvencijas II pielikumā norādītajām attīstītajām valstīm. Pārejas ekonomikas, tostarp Latvija, un jaunattīstības valstis ir finansējuma saņēmējas un var sniegt atbalstu brīvprātīgi. Latvija šobrīd veic tikai obligātās iemaksas Konvencijas un Kioto protokola darbības nodrošināšanai.
ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām ir vērsta uz to, lai stabilizētu siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Pašlaik to ratificējušas 194 valstis.