Trešdien plenārsesijā apspriežot nespēju panākt ambiciozo saistošo vienošanos Kopenhāgenas klimata konferencē, Eiropas Parlamenta deputāti pauda lielu vilšanos.
Diskutējot par konferences rezultātiem, EP delegācijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropai ir nepieciešama jauna stratēģija, kas bruģētu ceļu jaunam saistošam klimata nolīgumam Mehiko.
Klimata konferencē netika noteikti konkrēti saistoši īstermiņa CO2 samazināšanas mērķi (2020);netika noteikts saistošs ilgtermiņa mērķis (lai samazinātu globālās emisijas par 50% līdz 2050 gadam).
Pie tam "Kopenhāgenas vienošanās" nav juridiski saistoša, bet gan tikai "atzīst" vajadzību temperatūras paaugstināšanos noturēt zem 2°C.
Kas mainījās?
Pirmo reizi visas valstis "atzina" 2°C mērķi ANO dokumentā (pirms tam tās bija vien zinātnieku rekomendācijas, tagad tas ir "kopējs mērķis")
Visas attīstītās valstis (tai skaitā ASV) tagad ir saistītas vienā starptautiskā ietvarā. Vienošanās iekļauj arī metodi, ar kuru tiek pārbaudīts tas, kā attīstītās valstis samazina emisijas.
Attīstītas valstis nolēma maksāt 30 miljardus ASV dolāru klimata aizsardzības atbalstam jaunattīstības valstīs periodā no 2010. - 2012. gadam.
Jaunattīstības valstis pirmo reizi piekrita iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanā.
"Mēs, protams, esam vīlušies, taču mēs arī esam veikuši dažus soļus uz priekšu jautājumos par klimata finansēšanu un 2 grādu mērķi,” teica delegācijas locekle Korīna Vortmana-Kola (Eiropas Tautas partijas grupa, Nīderlande). „Mūsu 30% mērķim ir jāpaliek nemainīgam. Mums jāpārskata mūsu stratēģija, taču nevaram atkāpties no savām ambīcijām."
Korinna Lepāža (Liberāļu grupa, Francija) norādīja, ka neveiksmei panākt saistošu vienošanos nevajadzētu samazināt pūliņus, kas veltīti klimata aizsardzībai. Viņa uzsvēra ES nepieciešamību attīstīt "spēcīgu un ambiciozu stratēģiju" un "virzīt ekonomiku energoefektivitātes virzienā". "Mēs patiešām vēlamies saglabāt savu kā pasaules līdera pozīciju cīņā ar klimata pārmaiņām. Mums neveiksies, kamēr mēs nerunāsim viena balsī," viņa sacīja.
Arī Parlamenta delegācijas vadītājs Jo Lainens (Sociālisti un demokrāti, Vācija) uzmanību vērsa uz to, kā pēc vilšanās Kopenhāgenas konferencē turpināt iesākto. Viņš izteica atzinību par Spānijas prezidentūras apņemšanos cīnīties ar klimata pārmaiņām, bet tāpat arī pauda bažas, ka attiecībā uz vairākiem jautājumiem dažu valstu viedoklis ir atšķirīgs.
"Mums atkal ir jāuzņemas līderība cīņā ar klimata pārmaiņām un tādēļ mums ir nepieciešami stratēģiskie partneri, gatavojoties nākamajai lielajai klimata konferencei Mehiko," viņš sacīja. Lainens uzsvēra alianšu ar jaunattīstības valstīm veidošanas nozīmību un izteica cerību, ka tās aizvien vairāk iesaistīsies klimata pārmaiņu novēršanai pēc tam, kad šogad sāksies klimata finansējuma piešķiršana.
Satu Hasi (Zaļo grupa, Somija): "Konferences rezultāts izraisīja vilšanos, taču pirmo reizi ANO dokumentā iekļauta atsauce uz 2 grādu limitu. Ir diezgan skaidrs, ka ir daži, kas vēlas sabotēt vienošanos. Jaunattīstības valstis - mums vajadzētu vienoties! ES var darboties efektīvi tikai tad, ja tā runā viena balsī - un šis nebija tas gadījums (Kopenhāgenā)! Mums jāreformē ANO lēmumu pieņemšanas sistēma."
Turpmākie soļi.
Neformālā Eiropas enerģētikas un vides ministru sanāksmē 15. janvārī Seviļā Eiropas Komisija aicināja Eiropas Saveinību pēc iespējas ātrāk ieviest Kopenhāgenas vienošanos, mudinot citas valstis sekot tās piemēram, un strādāt, lai panāktu juridiski saistošu vienošanos vēl šogad.
Eiropas Parlaments par COP15 rezultātu rezolūciju balsos februāra plenārsesijā. Nākamais ANO samits par klimata pārmaiņām notiks Mehiko no 2010.gada 29. novembra līdz 10. decembrim.
2012. gada beigas ir termiņš, kad jāratificē jauna globāla klimata vienošanās.