Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par nepieciešamību atlikt referendumu Ukrainas austrumos ir nenozīmīgs, jo Ukrainas valdība nekādus referendumus nav grasījusies rīkot, ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes priekšsēdētājs Andrijs Parubijs.
"Vēlos ar pilnu atbildību paziņot, ka Ukrainas valsts nekādus referendumus nav plānojusi, turklāt Doņeckas un Luhanskas apgabalos nekādi referendumi netiek gatavoti un nevar tikt sarīkoti. Un tāpēc nav iespējams atlikt vai atcelt to, kas patiesībā nepastāv. Tā ir politiska afēra, politiska akcija, kas tika izziņota tikai un vienīgi ar propagandas mērķi," sacīja Parubijs.
Putina paziņojuma pamatā par referenduma atlikšanu ir tas, ka Kremlī ir atskārtuši, ka no šī referenduma nekāda propagandas labuma nebūs, piebilda amatpersona.
Trešdien Putins aicināja "Ukrainas austrumu pārstāvjus, federalizācijas piekritējus atlikt šā gada 11.maijā ieplānoto referendumu".
Savukārt promaskaviskie separātisti, kas sagrābuši administrācijas ēkas Doņeckā, Slovjanskā un Luhanskā, paziņojuši, ka svētdien plānoto "referendumu" atlikt negrasās.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.