Harkovas apgabala administrācijas vadītājs Mihails Dobkins un Harkovas mērs Genādijs Kerness, kas sestdien organizēja Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu deputātu kongresu, esot izbraukuši uz Krieviju.
Šo informāciju tīmekļa ziņu vietnei UNIAN esot apstiprinājusi Ukrainas Robežapsardzības pārvalde.
"Jā, viņi pameta Ukrainas teritoriju (..). Vairāk informācijas man nav. Vienīgais, ko varu teikt, viņi tiešām pametuši Ukrainas teritoriju un aizbraukuši uz Krieviju," UNIAN žurnālistam sacīja robežapsardzes amatpersona.
Tikmēr Harkovas pilsētas padomes preses dienests apgalvo, ka tam neesot ziņu par Dobkina un Kernesa izbraukšanu uz Krieviju.
Savukārt preses nodaļas direktore Viktorija Mareniča, kas divas stundas iepriekš noliedza ziņas par abu amatpersonu bēgšanu uz Krieviju, tagad pati vairs nav sazvanāma.
Vietējie mediji ziņo, ka uz Krieviju esot izlidojis arī atstādinātais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Iepriekš gan jaunievēlētais parlamenta spīkers Aleksandrs Turčenko paziņoja, ka Ukrainas robežsargi esot lieguši Janukovičam izlidot uz Krieviju, un tagad viņš slēpjoties kaut kur valsts austrumos.
"Viņš mēģināja iekāpt lidmašīnā uz Krieviju, taču viņam to neļāva robežsargi. Šobrīd viņš slēpjas kaut kur Doņeckas apgabalā," aģentūra "Interfax" citē Turčenko teikto.
Kā ziņots, Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu un Krimas deputāti, kas sestdien pulcējušies uz kongresu Harkovā, paziņoja, ka atsauc Kijevai deleģētās valsts pārvaldes pilnvaras un ka paši uzņemas visu varu savos apgabalos.
Šie deputāti, kuri atbalsta līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča režīmu, pieņemtajā rezolūcijā apgalvo, ka "nelikumīgie bruņotie formējumi nav nodevuši ieročus" un "turpina sagrābt centrālās varas iestādes, slepkavot mierīgos iedzīvotājus un tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus".
"Ukrainas Augstākā Rada strādā terora apstākļos, zem ieroču un slepkavību draudiem,” apgalvots dokumentā. „Šādos apstākļos Ukrainas parlamenta lēmumi izsauc šaubas par to brīvprātību, leģitimitāti un likumību."
Deputāti paziņojuši, ka "līdz konstitucionālās kārtības atjaunošanai" atbildību par tās uzturēšanu savās teritorijās uzņemoties apgabalu administrācijas, kā arī Krimas parlaments un Sevastopoles pilsētas padome.
Deputāti aicina iedzīvotājus "pašorganizēties sadarbībai ar vietējām tiesībsargāšanas iestādēm".
Savukārt Ausgtākās Radas deputāti aicināti atgriezties savos vēlēšanu apgabalos, lai sadarbotos ar vēlētājiem uz vietas, kamēr netikšot pilnībā garantēts likumdevēju sapulces darbs.
Vienlaikus deputāti vērsušies pie "valstīm - Ukrainas teritoriālās nedalāmības un drošības garantiem", aicinot tās pildīt savus "pienākumus" – nodrošināt piecu atomelektrostaciju un to 15 kodolreaktoru drošību, jo kodolspēkstacijām esot tieši draudi no "teroristu un ekstrēmistu puses".
Domājams, ka šis rezolūcijas punkts varētu tikt tulkots, kā aicinājums Krievijai ievest Ukrainā savu karaspēku.
Arī Janukovičs paziņojis, ka Kijevā notiekošais esot „valsts apvērsums” un ka viņš negrasoties parakstīt Augstākās Radas pieņemtos lēmumu, kas esot nelikumīgi.
Viņš arī atteicies atzīt parlamenta lēmumu par viņa atstādināšanu no amata un apgalvojis, ka turpinās pildīt prezidenta pienākumus un Ukrainas teritoriju neatstāšot.
Tikmēr Austākā Rada jau izsludinājusi pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 25.maijā.