Atbildot uz Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora Ērika Ivanova vēstuli, kurā viņš informēja tiesu, ka nav iespējams pārņemt arestēto manta tā dēvētajā Lemberga kriminālprocesā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese I. Jansone pieprasījusi NVA mantu tomēr pārņemt, “spēlējot” pēc Rudolfa Meroni diktētajiem noteikumiem, ka arī traktējot NVA pozīciju kā atteikšanos pildīt tiesas lēmumu.
Vairāki Neatkarīgās lasītāji ir uzdevuši jautājumu - kā bijušais Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kurš tagad visai veiksmīgi pretojas arestētās mantas atdošanai, nonācis Ventspilī un vēlāk arī ticis pie šīs arestētās mantas, kas esot kādus 100 miljonus vērta.
Prokurors Aivis Zalužinskis asi kritizējis Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi”.
Rīgas apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmums par tā dēvētajā Lemberga krimināllietā arestētās mantas nodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) nav izpildāms un ir nepieciešams pieņemt citu lēmumu - pēc rūpīgas faktu un likumdošanas aktu analīzes secinājis NVA direktors Ēriks Ivanovs.
Nodrošinājuma valsts aģentūras atbildīgās amatpersonas nav atsaukušās Rudolfa Meroni aicinājumam ierasties Cīrihē šā gada 23. novembrī plkst. 11.00, lai saņemtu t.s. Lemberga krimināllietā arestēto mantu, Neatkarīgajai apliecināja Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve.
Tā dēvētajā Lemberga krimināllietā sabriedis skandāls, no kura amatpersonas dažādos veidos mēģina norobežoties, tostarp prātojot, vai nesmukumu nepaslaucīt zem valsts noslēpuma birkas - liecina krimināllietai pievienotā apjomīgā sarakste starp Nodrošinājuma valsts aģentūru, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Valsts kontroli un arestētās mantas līdzšinējo glabātāju Rudolfu Meroni.
Lai gan medijos kā Latvijas “oligarhs” apspriestais Rudolfs Meroni nedaudz kritis nežēlastībā, jo Rīgas apgabaltiesa juridiski esot atcēlusi viņu no t.s. Lemberga lietā arestētās mantas glabātāja pienākumiem, Latvijas valsts institūcijas pret R. Meroni un arī pret viņa aplaimotajiem draugiem joprojām izturas, maigi izsakoties, iecietīgāk, nekā pret citiem.
Pūču ģimenei nodotās autostāvvietu atļaujas skandāls solās neizsīkt ‒ privātpersona vērsusies pie premjera Krišjāņa Kariņa un KNAB, piedāvājot savu liecību par redzēto, kura persona reāli lietojusi šo atļauju, kā arī pieprasot veikt pārbaudi par amatpersonai neatļauta labuma gūšanas faktu.
Mikroblogošanas vietnē “Twitter” parādījies kārtējais viltus konts, caur kuru pagaidām nezināmi noziedznieki diskreditē Neatkarīgo Rīta Avīzi, tādējādi cenšoties ietekmēt viedokļus un dienaskārtību plašākā sabiedrībā. Šai reizē identitātes krāpšanā izmantots laikraksta galvenā redaktora Jura Paidera vārds. Saistībā ar notiekošo uzbrukumu laikrakstam tiek gatavots pieteikums drošības iestādēm.
Lai gan Ministru kabineta rīkojumā teikts, ka tiesās lietas izskatīšana klātienē noturama tikai sevišķi svarīgos gadījumos, un ārkārtas situācijas dēļ atceltas tiesas sēdes tādas sabiedriski nozīmīgās krimināllietās kā “Daimler” un “Latvenergo” kukuļošanas lietas, tiesa t.s. Lemberga prāvā piekrita prokuroram Aivim Zalužinskim, ka šī lieta jāskata, pat neskatoties uz Covid – 19 plosīšanos.
Aizdomās turētajam par divu bijušo kolēģu noslepkavošanu pērnā gada septembrī Madonas novada Zosu purvā pirms nāves nodarīti īpaši smagi miesas bojājumi, Neatkarīgajai pagājušajā nedēļā apliecināja nelaiķa tuvinieki.
Mantas arests t.s. Ventspils amatpersonu lietā (kas tagad parasti tiek dēvēta par Lemberga krimināllietu) 2007. gadā tika veikts, “vadoties no tā brīža situācijas”; Rudolfam Meroni šī manta netika nodota, bet “faktiski atstāta”; vēlāk procesa virzītājs bija tiesa, kurai bija jālemj par arestēto mantu; šobrīd saistībā ar mantas glabāšanu ir ierosināti pat vairāki kriminālprocesi - atbildē uz Neatkarīgās jautājumiem, kas tika adresēti ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, raksta Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Par spīti vairāku ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātu pašvaldību pieteikumiem Satversmes tiesā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pauž, ka pašvaldības atzinīgi vērtē ministrijas darbu, sagatavojot metodiskos materiālus reformas ieviešanai. Šogad šim mērķim iztērēti 1,05 miljoni eiro, bet nākamgad reformas realizēšanā paredzēts ieguldīt 8,03 miljonus eiro.
Iekšlietu ministrija (IeM) atsakās sniegt jelkādu informāciju par Nodrošinājuma valsts aģentūras iespējām atgūt tā dēvētajā Lemberga krimināllietā arestēto mantu - secināms no ministrijas atbildes vēstules Neatkarīgajai.
Uzņēmējs Normunds Lakučs sarunā ar Neatkarīgo atklāj, ka vēlējies Rīgas apgabaltiesā liecināt, kā tiek fabricētas apsūdzības pret Aivaru Lembergu, taču viņam tas ticis liegts.
Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis, rakstiski atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par kriminālprocesā arestētu mantu, kuru pašlaik glabāšanā uzdots pārņemt Nodrošinājuma valsts aģentūrai, skaidro - ja tiek arestēts tas, kas nemaz nav manta, tiek pārkāpts likums. Ja protokolā par aresta uzlikšanu mantai ir atspoguļots tas, kas nemaz nav noticis, šis protokols ir viltots.
Arestētās mantas glabātāja statusu zaudējušais Rudolfs Meroni pieprasa Nodrošinājuma valsts aģentūrai paskaidrojumus par mantas pārņemšanas veidu un mērķiem, pārmet Latvijas amatpersonām Šveices valsts valodas likuma ignorēšanu un uzdrīkstēšanos vērsties pie viņa ar vēstuli pa tiešo.
Liecinieka tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Jura Šķibeļa radinieki un tuvākie paziņas Neatkarīgajai apstiprināja, ka viņš ticis ietekmēts, lai iegūtu liecības, kas bija vajadzīgas Aivara Lemberga apsūdzēšanai.
Kristaps Grantskalns ir uzņēmējs, kas 2006. gadā atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā no ASV. Viņš nāk no ģimenes, kura daudz cietusi no padomju laika represijām un rezultātā daudzi tās locekļi apmetušies uz dzīvi ārpus Latvijas.
Angermanlandes apgabala tiesa Zviedrijā piespriedusi mūža ieslodzījumu migrantam Abubakeram Mohamadam Avadam. Taisnība ir triumfējusi, ja vien par tādu uzskata slepkavas un izvarotāja nokļūšanu zviedru tautas mūžamaizē. Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centrs un citi velkamisti satraucas, ka šī nozieguma atspoguļošana vairo negatīvus stereotipus un aizspriedumus Latvijas sabiedrībā.
Sociālā tīkla konta uzlaušanu piedzīvojušas gan valsts iestādes Latvijā, gan slavenības. Pirms mēneša tika uzlauzts arī db.lv konts “Facebook”. Svētdienā vairāki tūkstoši šī konta sekotāju saņēma ziņu, ka db.lv konta īpašnieks “Facebook” tagad ir mistisks apģērbu tiešsaistes veikals.
Nav apšaubāma zvērināta advokāta Mārtiņa Kvēpa kompetence jautājumos, kas saistīti ar arestētās mantas pārņemšanu t.s. Lemberga kriminālprocesā – kā zināms, tiesa pirms diviem mēnešiem uzdeva arestēto mantu no Rudolfa Meroni pārņemt Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Proti, M. Kvēps savulaik bija tā saukto Lemberga oponentu pārstāvis tā dēvētajos Ventspils tranzītbiznesa karos. M. Kvēps tika piesaistīts arī t.s. Lemberga krimināllietai kā tulks‒ speciālists un viņš ir tulkojis nu jau bijušā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni liecības pirmstiesas procesā. Viņš personīgi piedalījās arī arestētās mantas nodošanas procedūrā Rudolfam Meroni. Respektīvi – var secināt, ka kādreiz M. Kvēps ar R. Meroni bija “vienā ierakumu pusē”.
Savukārt tagad intervijā Neatkarīgajai advokāts atzīstas, ka tikai vēlāk sapratis ‒ “patiesā labuma guvēja tiesību” iekļaušana lēmumā par mantas arestu jau no sākta gala bijusi labi ieplānota blēdība ar mērķi pārņemt simtus miljonus vērtos Ventspils uzņēmumu aktīvus.
