Pagājušo piektdien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu pret Saeimas deputātu, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, partijas KPV LV vadītāju Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.
Lietai ir plašs politekonomisks konteksts.
Pirmkārt, lieta 2017. gadā tika uzsākta sakarā ar nopietnām aizdomām, ka ir notikusi politiskās partijas KPV LV nelikumīga finansēšana, jo KNAB bija ieguvis ziņas, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolētie uzņēmumi ir pārskatījuši lielas summas KPV LV tālaika valdes priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam piederošai firmai it kā par reklāmas pakalpojumiem.
Proti, R. Meroni kontrolētā SIA “Airtech” A. Kaimiņam piederošās SIA “Suņu būda” kontā pārskaitījusi 27 850, bet SIA “Media Support” 31 maksājumā - pat 169 000 eiro.
Šai lietai pēc kāda laika tika pievienota sadaļa par SIA “Eco Baltia grupa” paustajām aizdomām, ka konsultāciju līgums, ko šī firma ir parakstījusi ar KPV LV valdes loceklim A. Zakatistovam piederošo SIA “Per capita”, ir bijis fiktīvs, un arī tā varētu būt bijusi partijas nelikumīga finansēšana.
Kā redzams, nedz pret nu jau bijušo KPV LV vadītāju A. Kaimiņu, kur nu vēl pret Šveices advokātu R. Meroni nekādas represijas netiek veiktas. Toties no šīs pamatlietas izdalītā jaunā kriminālprocesā uz apsūdzēto sola ir nonākuši A. Zakatistovs un V. Tamužs - respektīvi, ne tās personas, pret kurām sākotnēji process tika uzsākts.
Otrkārt, jau no pirmajām minūtēm, kā sākās lietas izskatīšana tiesā, iezīmējās, ka lieta ir saistīta ar akcionāru strīdu lielā Latvijas uzņēmumā - AS “Eco Baltia”. Tās “meitas” uzņēmums ir iepriekš minētā SIA “Eco Baltia grupa”, kurai savukārt “meitas” firmas ir lieli atkritumu saimniecības uzņēmumu, tostarp pārstrādes uzņēmumi. Akcionāru strīda dēļ AS “Eco Baltia” ilgstoši darbojās tikai padome, kura nevarēja ievēlēt valdi, līdz ar to valdes funkcijas šajā holdinga uzņēmumā faktiski pildīja SIA “Eco Baltia grupa” valde ar Māri Simanoviču priekšgalā.
Treškārt, šim AS “Eco Baltia” akcionāru strīdam ir saistība ar 686 miljonu eiro Rīgas atkritumu saimniecības projekta “Tīrīga” izgāšanos - kā zināms, projektu kā konkurenci kropļojošu apturēja Konkurences padome un tas ieguva arī “atkritumu afēras” iesauku.
Saistība ir tāda, ka AS “Eco Baltia” padome, ko vadīja Viesturs Tamužs, bija lēmusi, ka šajā projektā piedalīties nedrīkst, jo tas ir konkurenci kropļojošs, līdz ar to tas ne ar ko labu nebeigsies. Ignorējot AS “Eco Baltia” padomes lēmumu, holdinga “mazmeitas” firma - SIA “Eco Baltia vide”, kuru kontrolēja Māris Simanovičs - iesaistījās projektā kopā ar sīvākajiem konkurentiem šajā biznesā AS “Clean R”, turklāt pretendējot tikai uz 20% no kopējā labuma, 80% atdodot konkurentiem - AS “Clean R”.
Prokurors Māris Urbāns uzskata, ka līgums, ko noslēdza A. Zakatistovam piederošā SIA “Per capita” un M. Simanoviča vadītā SIA “Eco Baltia grupa” par konsultāciju sniegšanu AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājam V. Tamužam ir bijis fiktīvs, līdz ar to par konsultācijām samaksātā nauda - 26 620 eiro - ir izkrāpta.
Turpretī V. Tamužs un A. Zakatistovs jau no pašiem krimināllietas tapšanas pirmsākumiem stingri apgalvo, ka konsultācijas (piemēram, par izmaiņām ES direktīvās attiecībā uz atkritumu saimniecību) ir bijušas reālās un uzņēmumam vērtīgas.
Cietušais lietā - SIA “Eco Baltia grupa” - tiesā iesniedzis lūgumu izbeigt kriminālprocesu noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ, jo AS “Eco Baltia” veiktās darbības esot atbildušas arī SIA “Eco Baltia grupa” interesēm, “patiesajiem faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem un minēto līgumu ekonomiskajai būtībai.” Var saprast, ka uzņēmums laika gaitā atradis pierādījumus, ka konsultācijas tiešām ir sniegtas.
Galvenais liecinieks - Māris Simanovičs - tiesā neapgalvoja, ka konsultāciju līgumi bijuši fiktīvi. Viņš tikai norādīja, ka bija radušās aizdomas par to.
Abi tiesā nopratinātie liecinieki atzina, ka konsultāciju tēmas, kas norādītas pieņemšanas - nodošanas aktos, atbilst uzņēmuma specifikai.
Krimināllietas izskatīšana sākās ar V. Tamuža advokāta Mārtiņa Kvēpa lūgumu pievienot lietas materiāliem KNAB šā gada 3. februāra lēmumu, ar kuru izbeigts kriminālprocess pret V. Tamužu un A. Zakatistovu tajā daļā, kurā sākotnēji bija aizdomas par politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu caur šo konsultāciju līgumu. KNAB lēmumu par krimināllietas izbeigšanu daļā akceptējis arī Ģenerālprokuratūras prokurors M. Urbāns, kurš uztur apsūdzību lietā.
Lai gan krimināllieta daļā par partijas nelikumīgu finansēšanu ir izbeigta, apsūdzībā saglabājies formulējums, ka V. Tamužs vēlējies A. Zakatistovu finansēt “kā politiķi”.
Kā argumentēja advokāts M. Kvēps, politiku Latvijā īsteno politiskās partijas nevis atsevišķi politiķi, kas nozīmē - ja finansē politiķi, tātad finansē partiju. Savukārt, ja ar spēkā stājušos lēmumu vairs netiek inkriminēta nelikumīga partiju finansēšana, tad nevar inkriminēt arī A. Zakatistova “kā politiķa” finansēšanu.
Otrs M. Kvēpa lūgums bija pievienot krimināllietas materiāliem arhīva lietu, kurā iekļauti vairāki SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētāja M. Simanoviča iesniegumi gan Valsts policijai, gan prokuratūrai par to, ka V. Tamužs mēģinot ietekmēt lieciniekus, t.i. SIA “Eco Baltia grupa” valdes locekļus, piedraudot viņus atbrīvot no amatiem. M. Simanovičs šajos iesniegumos lūdzis arī piemērot drošības līdzekli V. Tamužam.
KNAB un Ģenerālprokuratūra šos M. Simanoviča iesniegumus ir noraidījuši kā nepamatotus.
Kā jau iepriekš teikts, tolaik V. Tamuža vadītā AS “Eco Baltia” padome asi konfliktēja ar M. Simanoviča vadīto SIA “Eco Baltia grupa” valdi, tostarp par piedalīšanos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursā, kas vēlāk tika nosaukts par “Tīrīga” projektu un apstrīdēts no Konkurences padomes puses. Piemēram, publiski ir zināms, ka 2019. gada maijā AS “Eco Baltia” padome izteica neuzticību SIA “Eco Baltia vide” valdes locekļiem M. Simanovičam un Jānim Aizbaltam sakarā ar iesaistīšanos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas projektā, jo tas noticis pretēji holdinga padomes lemtajam. Tolaik ieinteresētajām pusēm tika arī nosūtītas vēstules, ka M. Simanoviča vadītās “Eco Baltia vide” valdes lēmumi var tikt apstrīdēti kā uzņēmuma statūtiem neatbilstoši, līdz ar to t.s. “Tīrīga” projekts var izgāzties arī šā iemesla dēļ.
Kā argumentēja advokāts M. Kvēps, arhīva lietā iešūtie M. Simanoviča iesniegumi ir svarīgi, lai varētu novērtēt viņa liecību ticamību un saprastu personiskās attiecības starp viņu un V. Tamužu. Kā to formulēja M. Kvēps, tieši M. Simanovičs ir šīs lietas “arhitekts”, jo tieši viņš koriģējis ar A. Zakatistovam piederošo “Per capita” konsultāciju līguma saturu, sākotnēji tam piekrītot, parakstījis konsultāciju pieņemšanas - nodošanas aktus, uzstājīgi pieprasījis V. Tamužam pārdot AS “Eco Baltia” akcijas par pazeminātu cenu, bet pēc tam uzdevis advokātam Artūram Zvejsalniekam vērsties KNAB par to, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas ir bijušas fiktīvas.
Cita starpā, nezinādams, ka tiesa pievienojusi lietas materiāliem šos iesniegumus, M. Simanovičs tiesā liecināja, ka neatceras, vai ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs pret V. Tamužu. Viņš arī acīmredzami nervozēja, kad šie iesniegumi tika nolasīti tiesas sēdē. Tāpat M. Simanovičs vienīgais lūdza, lai viņa liecināšana netiktu filmēta.
Augstāko punktu process sasniedza, kad V. Tamužs cietušā pārstāvim advokātam A. Zvejsalniekam pajautāja, kur ir viņam izsniegtā pilnvara; kāds ir šīs pilnvaras tvērums - vai tā ir ģenerālpilnvara, jeb visas darbības tomēr ir jāskaņo ar kādu; kura konkrēti persona viņu pilnvaroja pirmstiesas procesā vērsties ar iesniegumiem KNAB par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu. Krimināllietā esot tikai A. Zvejsalnieka izrakstīti orderi par to, ka viņš pārstāv personīgi M. Simanoviču, bet SIA “Eco Baltia grupa” izsniegtas pilnvaras neesot.
Pēc šā jautājuma gan A. Zvejsalnieks, gan prokurors M. Urbāns nervozi sāka šķirstīt krimināllietas 6 sējumus, tomēr pilnvaru atrast viņiem neizdevās. Par šo nepatīkami pārsteigta izskatījās arī tiesnese Ieva Kulagina, tomēr tiesas procesu viņa nepārtrauca.
