Aizdomās turētajam par divu bijušo kolēģu noslepkavošanu pērnā gada septembrī Madonas novada Zosu purvā pirms nāves nodarīti īpaši smagi miesas bojājumi, Neatkarīgajai pagājušajā nedēļā apliecināja nelaiķa tuvinieki.
Šie apliecinājumi apstiprina Neatkarīgās iepriekš paustās aizdomas, ka pērnā gada traģisko notikumu stāsts Madonas novadā nebūt nav tikai alkohola reibumā nesavaldīga sadzīviska strīda rezultāts un saasināta vainas apziņa par nodarījumu, cenšoties pakārties Madonas policijas izolatorā, kā to sākotnēji pasniedza toreizējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Pērn Madonas novada Zosu purvā 23. septembrī vēlā pēcpusdienā tika atrasti nošauti divi SIA “Hawita Baltic” darbinieki. Aizdomās turamais par slepkavības izdarīšanu tika atrasts tajā pašā dienā jau pirms astoņiem vakarā un nogādāts Madonas policijas izolatorā. Nākamajā dienā viņš sniedzis liecības un neilgi pēc tam pēcpusdienā, it kā mēģinot pakārties, Madonas policijas iecirkņa tualetē zaudējis dzīvību. Tas galvenajos vilcienos ir viss, kas līdz pat šim brīdim publiski zināms par pērnā gada traģiskajiem notikumiem Madonas novadā.
Gada laikā no tiesībsargājošajām institūcijām nav sekojis apliecinājums, vai patiesi divus savus bijušos kolēģus Guntaru un Aivi ar savu medību ieroci nošāva Cesvainē dzīvojošais Āris un vai dienu vēlāk viņa nāve Madonas policijas iecirknī iestājusies tieši neveiksmīga mēģinājuma dēļ izdarīt pašnāvību. Līdz šim neviens nav apšaubījis toreizējā Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža pausto, ka aizdomās par dubultslepkavību turamais sirdzis ar alkohola atkarību un pēc nozieguma atrasts savā automašīnā vairāk nekā trīs promiļu alkohola reibumā. Spriežot pēc informācijas, kuru Neatkarīgā šā gada septembrī un oktobrī saņēma no Valsts policijas un uzraugošā prokurora, uzsāktā krimināllieta aizdomās turamā nāves dēļ jau ir izbeigta.
Bailes atklāt patiesību
Lai iegūtu pārliecību, ka traģēdijas iemesli ir tādi, kādi tie tika pasniegti no valsts amatpersonu puses, proti, sadzīvisks strīds un alkohola lietošana, Neatkarīgā oktobra nogalē apmeklēja Cesvaines un Madonas novadu, Cesvaines, Dzelzavas un Aizpurves ciemu, iztaujāja zinātājus, kā arī tos, kuri no bojāgājušo tuviniekiem bija ko dzirdējuši par minētajiem notikumiem un tos izraisījušajiem iemesliem.
Neviena no aptaujātajām personām nevēlējās tikt pieminēta vārdā vai uzvārdā. Tuvinieki un pat attāli bojāgājušo paziņas notikušo atminējās ne labprāt. Lai arī daži kompetentie stāstītāji brīžiem runāja izvairīgi, apejot detaļas, varēja skaidri manīt, ka notikumā ir kaut kas tāds, ko viņi visi nepastāsta līdz galam, ka traģēdijai ir kāds nopietns iemesls, kuru viņi vai nu nevēlas, vai arī baidās izpaust.
Āra tuvinieki apliecināja, ka daļa patiesības noklusēta jau pirmajās dienās pēc traģiskajiem notikumiem. Proti, plašsaziņas līdzekļos tika izziņots, ka šāvēja noķeršanai “sākti vērienīgi meklēšanas pasākumi, iedarbināts plāns “Slazdi”, pastiprināti veicot kontroli uz ceļiem”. Policija meklēšanā patiesi bija iesaistījusi milzu resursus. Automašīnas tika apstādinātās un kontrolētas pat no Zosu purva aptuveni 120 kilometrus attālajā Līgatnē. Tomēr, kā Neatkarīgajai apliecināja Āra tuvinieki, Āri atrada nevis policija, bet gan paša dēls R. Uzzinot par traģiskajiem notikumiem un to, ka tiek meklēts tēvs, R. pieļāvis, ka tēvs varētu būt devies uz lauku mājām netālu no Cesvaines. R. nekavējoties devies turp un tur arī atradis tēvu izmisumā, bet ne piedzērušos līdz nemaņai, kā tas tika pasniegts plašsaziņas līdzekļiem. Dēls nekavējoties sazinājies ar policiju, kura devusies uz norādītājam lauku mājām, aizturējusi Āri un aizvedusi uz Madonas policijas iecirkni. Tēvs esot bijis pie labas veselības un nekādus tēvam nodarītus miesas bojājumus dēls neesot manījis.
Liels bijis tuvinieku pārsteigums, kad, saņemot Āra mirstīgās atliekas apbedīšanai, viņi nelaiķim pamanījuši smagus galvaskausa sasitumus. Vēl trakāk ‒ viena kāja bijusi izlauzta un pēda apgriezta otrādi. Esot jau tā psiholoģiski ļoti smagā situācijā, tuvinieki neesot sākuši skaidrot smago miesas bojājumu iemeslus.
Apkopojot uzklausītos stāstus un izdalot tajos būtiskāko, iezīmējas sekojšoais.
Līdz 2019. gada 23. septembrim salīdzinoši laimīgi pie turības un veselības dzīvoja trīs vīri: Āris, viņa draugs kopš bērnības Guntars un Guntara kolēģis kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Hawita Baltic” Aivis. Pirms liktenīgā 23. septembra no darba uzņēmumā tika atbrīvots uz kūdras ieguves frēzes strādājošā Āra priekšnieks Sandris. Neilgi pēc Sandra atbrīvošanas no darba bijis spiests aiziet arī Āris. Viņa vietā pie frēzes sēdies Āra bērnības draugs Guntars. Kūdras frēze - būtisks kūdras ieguves pamatlīdzeklis. Ar to var frēzēt dziļāk, seklāk, smalkāk, rupjāk. No frēzes darba atkarīgs, cik daudz kūdras tiks pieražots eksportam dažādām pasaules valstīm. Frēze ne tikai baro kūdras ieguves uzņēmējus, bet arī ļauj saņemt labu, cilvēka cienīgu atalgojumu tās vadītājam un aprūpētājam.
Kolēģis Aivis esot strādājis turpat netālu uz ekskavatora - ne mazāk svarīga pamatlīdzekļa kūdras industrijā, arī ar cienīgu ikmēneša atalgojumu.
Tieši Āris bijis tas, kurš Guntaru un Aivi iekārtojis labi atalgotajā darbā kūdras ieguvē. Trijotnes attiecības samaitājusi divu darbā iekārtoto vīru attieksme pret savu labdari Āri. Viņi kaut ko esot ziņojuši uzņēmuma vadībai, par ko vēlāk Āris ticis no darba atlaists.
Āris ļoti pārdzīvojis darba zaudējumu. Kūdras ieguves uzņēmumā Āris esot strādājis vairāk nekā desmit gadus. Zaudēt darbu īsi pirms pensijas vecuma nevienam nav patīkami. Viņu pārņēmis dziļš rūgtums un depresija. Ar saviem pārdzīvojumiem Āris ne ar vienu, pat ar tuviniekiem, neesot dalījies. Tieši par ko Āris raizējies ‒ vai par darba, darba algas zaudējumu vai par bērnības drauga un kolēģa nodevību, neviens no aptaujātajiem nemācēja un brīžiem, šķita, nevēlējās skaidrot.
Gandrīz visi aptaujātie apliecināja, ka kūdras ieguvē ar tehniku strādājošie saņemot ik mēnesi summu, kura esot mērāma “ne mazāk kā ar četrciparu skaitļiem”. Zinātāji pat izrādīja kādu lepnu māju Dzelzavas ciemā, ko bija paguvis uzcelt Aivis. Māja gaumīga, pamatīga ar laukakmeņu elementiem un atsevišķu tējas namiņu dārzā. Šādas mājas būvniecībai noteikti nepieciešama ikmēneša alga vismaz četrciparu apmērā.
Kolīdz runa aizsākās par naudas lietām, zinātāji apklusa vai arī sāka stāstīt ko citu.
Bija izteikti jūtams, ka cilvēki izvairās runāt par nelaiķu saistību ar uzņēmumu un uzņēmumā valdošajām savstarpējām attiecībām.
Raksturojot aizgājējus, aptaujātie par visiem izteicās pozitīvi. Visvairāk pozitīvu atsauksmju izskanēja tieši par Āri. Viņš esot bijis ļoti izpalīdzīgs, sirsnīgs, autoritāte mednieku kolektīvā. Ar Āri cieņpilni sveicinājušies ne tikai apkārtējo pašvaldību vīri, bet arī Valsts policijas augstākie virsnieki. Neviens no stāstītājiem neminēja, ka Āris ikdienā būtu pārmērīgi lietojis alkoholu. Mednieku kolektīvā lietpratēji lauzījuši galvu, kā Āris varējis tik precīzi trāpīt bijušajiem kolēģiem, būdams 3 promiļu alkohola reibumā, kā to ziņoja policija. Āra ģimeni raksturoja kā inteliģentus, darbīgus ļaudis, kuri pagastā iemantojuši autoritāti. Cesvainieši pastāstīja, ka daudzdzīvokļu mājā Madonas ielā Cesvaines centrā, kurā dzīvo Āra ģimene, dzīvojot arī I. Ķuža meitas vīra vecāki. Ar to skaidroja, kādēļ tieši I. Ķuzis nākamajā dienā pēc slepkavības sniedza komentārus plašsaziņas līdzekļiem.
Ja tuvinieki ar notikušo samierināsies un lems to nodot aizmirstībai, patiesību noskaidrot būs pagrūti. Krimināllieta jau ir slēgta. Tomēr jautājumi paliek. Piemēram, kā iespējams iegūt visaptverošus miesas bojājumus, tostarp izlauzt kāju un apgriezt otrādi kājas pēdu, mēģinot pakārties Madonas policijas iecirkņa tualetē? Varbūt kāds palīdzēja pakārties vai noveda aizturēto līdz stāvoklim, ka jākaras? Varbūt tika inscenēts pašnāvības mēģinājums, jo aizturētā fiziskā ietekmēšana bija pārsniegusi robežu, kura vairs nav savietojama ar izdzīvošanas iespējām? Kas traucēja Ārim veikt pašnāvību, atrodoties lauku mājās, pirms policijas ierašanās, vai nošauties turpat purvā pēc bijušo kolēģu nošaušanas? Kas tieši Āri bija novedis līdz izmisumam, lai šautu bijušos kolēģus? Vai naida un izmisuma cēlonis bija abu bijušo kolēģu līdzdarbība Āra izmešanā no darba vai arī tomēr kāds kūdras ieguves biznesa noslēpums, kurš baroja uzņēmumu un arī trīs bojāgājušos.
Lai noskaidrotu, kas ar Āri īsti notika 2019. gada 23. - 24. septembrī Madonas policijas izolatorā, Neatkarīgā devās turp. Tālāk par iecirkņa dežurantu netikām. Mūsu vēlme uzzināt no pirmavotiem par notikušo tika nodota iecirkņa policijas priekšniecībai, un jau pēc neilga brīža saņēmām laipnu ieteikumu ar visiem mūs interesējošajiem jautājumiem vērsties pie Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālistes Valmierā.
Pirms mēneša no Valsts policijas saņēmām ziņu, ka “kriminālprocess (visticamāk, domāts kriminālprocess par divu personu nošaušanas faktu Zosu purvā), atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 5. punktu, ir izbeigts, proti, kriminālprocess ir izbeigts, ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi.”
Saistībā ar traģiskajiem notikumiem Madonas izolatorā saņēmām sekojošu skaidrojumu: “Saistībā ar pašnāvības faktu Valsts policijā tika uzsākta dienesta pārbaude, kurā tika konstatēti pārkāpumi no īslaicīgās aizturēšanas vietas darbinieka puses, bet, ņemot vērā, ka šī persona pārbaudes laikā atstāja dienestu pēc paša vēlēšanās, jo bija sasniegts vecums, lai varētu doties izdienas pensijā, sods netika piemērots. Šie materiāli tālāk tika nodoti Iekšējās drošības birojam. Tāpat šajā gadījumā jāpapildina, ka arī Iekšējais drošības birojs par šo uzsāka kriminālprocesu, kurš ir nodots kriminālvajāšanai.”
Uz jautājumu, vai Valsts policija neieguva nekādus faktus, liecības vai norādes par nelikumībām vai kādām citām likumam neatbilstošām darbībām kūdras ieguves un apstrādes uzņēmumā SIA “Hawita Baltic”, saņēmām atbildi: “Nē, nelikumības netika atklātas.”
Par iepriekš minētajiem notikumiem no Ģenerālprokuratūras saņēmām atbildi, ka vainīgais par traģēdiju Madonas policijas iecirknī esot atrasts, taču sīkāki komentāri netika sniegti: “Šajā lietā tika celta apsūdzība vienai personai pēc Krimināllikuma 319. panta trešās daļas. Lieta vienošanās procesa apstiprināšanai tika nosūtīta tiesai š.g. 10. jūlijā. 14. septembrī tiesa apstiprinājusi sodu, proti, brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Tāpat personai atņemtas tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.”
Āra tuvinieki apliecināja, ka dēls uz pratināšanu izsaukts tikai šā gada septembrī. Nekādās citās izmeklēšanas darbībās tuvinieki neesot piedalījušies.
