Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tā dēvētajā Lemberga lietā apelācijas procesa trešajā sēdē uzklausīja aizstāvības un vairāku aizskartās mantas īpašnieku lūgumus atcelt spriedumu un nosūtīt krimināllietu atpakaļ izskatīšanai pirmajā instancē, lai būtu iespējams novērst pieļautās nelikumības, tostarp arī attiecībā uz aizskartās mantas īpašniekiem.
Nolaidības, paviršības vai kādu citu iemeslu dēļ pirmās instances tiesa nav iedziļinājusies t.s. Lemberga krimināllietas mantiskajos jautājumos; arī pašas apsūdzības būtība un līdz ar to arī Aivara Lemberga nu jau 13 gadu ilgā tiesāšana ir acīmredzami absurda, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda šajā kriminālprocesā arestētās mantas īpašnieka pārstāvis advokāts Jānis Zelmenis.
Šodien aprit 13 gadu kopš pirmās tiesas sēdes prāvā, ko tautā iesaukuši par Lemberga lietu, bet oficiāli tas ir kriminālprocess ar diviem numuriem - Nr. 12812001408, Nr. 12812001608.
Pieteikumā administratīvajai tiesai Aivars Lembergs prasa tiesai uzlikt par pienākumu Valsts drošības dienestam (VDD) pārtraukt nelikumīgo Aivara Lemberga ietekmi uz VDD amatpersonām – šīs ietekmes dēļ Rīgas apgabaltiesa pirms gada Aivaru Lembergu iespundēja Centrālcietumā.
Pirmās instances tiesas lēmums par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Aivaram Lembergam nav pamatots; A. Lemberga turēšana cietumā pielīdzināma spīdzināšanai – šie nebija vienīgie aizstāvības argumenti lūgumā par apcietinājuma aizstāšanu ar mājas arestu vai drošības naudu.
Tiesa tā dēvētajā Lemberga lietā vakar paziņoja savu lēmumu par Aināra Gulbja pieteikto noraidījumu tiesnesei Sandrai Amolai un Aivara Lemberga pieteikto noraidījumu visam tiesas sastāvam – tiesa šos noraidījumus nepieņēma.
Jau pirms pirmās tiesas sēdes šajā lietā noraidījumu tiesas sastāva priekšsēdētājai tiesnesei Sandrai Amolai bija iesniedzis cietušais miljonārs Ainārs Gulbis, bet tiesas sēdes sākumā noraidījumu visam tiesas sastāvam pieteica arī Aivars Lembergs.
Rīgas apgabaltiesa jau otro reizi atmetusi atpakaļ iedzīvotāju vēstuli ar lūgumu atbrīvot Aivaru Lembergu no apcietinājuma – pētot, kas noticis t.s. Lemberga lietā kopš pirmās instances tiesas spieduma, atklāja Neatkarīgā.
“Saprotam interesi saistībā ar šo”, taču Valsts policija (VP) “izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju šobrīd nevar sniegt” – tā Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte atbildēja uz Neatkarīgās jautājumiem attiecībā uz pirms pieciem mēnešiem uzsākto kriminālprocesu pret bijušo arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni.
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) pagājušajā gadā ne tikai nav varējusi pārņemt tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu, bet nav varējusi arī piesaistīt konsultantu, kurš, izmantojot starptautisku pieredzi, varētu NVA palīdzēt pārņemt dažādu valstu jurisdikcijās reģistrētos aktīvus – šāds secinājums izriet no atbildēm uz konkrētiem Neatkarīgās jautājumiem NVA direktorei Ramonai Innusai.
Latvijā pierādījumi un arestētā manta, kuru glabāšanai krimināllietās ir identisks normatīvais regulējums, mēdz pazust, bet sūdzības par procesa virzītāju pretlikumīgo rīcību netiek izskatītas pēc būtības – tās tiek nodotas vērtēšanai tai pašai amatpersonai, pret kuru sūdzība tiek vērsta, konstatē zvērināts advokāts Gatis Dirnēns.
Kādā kukuļošanas krimināllietā izņemtais lietiskais pierādījums – medus – šā gada vasarā pazudis no krimināllietas: to gardām mutēm notiesājuši Jelgavas pamatskolas “Valdeka” audzēkņi, atklāj Neatkarīgās rīcībā nonākusī anonimizēta kriminālprocesā iesaistīto personu sarakste ar Ģenerālprokuratūru.
Spriedumā vārds vārdā pārrakstot apsūdzību, pirmās instances tiesa t.s. Lemberga lietā ir nonākusi pat līdz tādam absurdam, ka 1993. gada rudenī Ventspils eksprokurors Valentīns Kokalis esot nobijies no tādiem Aivara Lemberga amatiem, kādos toreizējais Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs A. Lembergs tika ievēlēts tikai kādu gadu vēlāk.
Visai spilgtu piemēru tam, līdz kādam absurdam var nonākt, ja tiesa pati patiesību noskaidrot nevēlas, bet tikai vārds vārdā, komats komatā pārraksta prokuroru sacerēto apsūdzību, demonstrē spriedums t.s. Lemberga lietā.
Paužot bažas par saprātīgu termiņu neievērošanu kriminālprocesā, Aivara Lemberga aizstāvība pirms pusotras nedēļas ir lūgusi nozīmēt ārkārtas tiesas sēdi jau šā gada decembrī.
Viens no iemesliem, kādēļ Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai Aivara Lemberga pieteikumu par mantiskā zaudējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ir šā pieteikuma detalizētā juridiskā argumentācija, iepazīstoties ar dokumentu, secina Neatkarīgā.
Konstitucionālajā sūdzībā par apelācijas sagatavošanas termiņiem, kuru Satversmes tiesā ir iesniedzis Aivars Lembergs un par kuru Satversmes tiesa jau ir ierosinājusi lietu, cita starpā atspoguļoti precīzi skaitļi, kas raksturo pat Eiropas mēroga antirekordiem pārbagāto tā dēvēto Lemberga prāvu.
Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors Kaspars Didzis atstājis spēkā Saldus Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka Jāņa Ceļapītera lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret Aivaru Lembergu par bijušā ārlietu un aizsardzības ministra, Eiroparlamenta deputāta, tagad opozīcijā esošā Ventspils pilsētas domes deputāta Ģirta Valda Kristovska nodēvēšanu par “čekas stukaču”.
Aivara Lemberga aizstāvības lūgumā minētais par veselības stāvokļa būtisku pasliktināšanos esot pretrunā ar Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu apgalvoto, tādēļ “sabiedrības drošības interesēs” Aivaru Lembergu jāpatur cietumā, šā gada 15. novembrī lēma Rīgas apgabaltiesa.
Izskatīšanai Satversmes tiesā (ST) pieņemtajā Aivara Lemberga pieteikumā par apelācijas termiņiem cita starpā uzskaitītas Rīgas apgabaltiesas pasludinātajā spriedumā t.s. Lemberga krimināllietā redzamās paviršības, nolaidības un vienkārši nejēdzības.
