Pirmdien Rīgas apgabaltiesā bija paredzēts uzsākt apelācijas tiesas procesu tā dēvētajā Lemberga lietā.
Tomēr plānotā tiesas sēde “ir noņemta no izskatīšanas tiesas sastāvā esošas tiesneses darbnespējas dēļ”, Neatkarīgo informēja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis.
Paredzēts, ka t.s. Lemberga lietu skatīs tiesneši Sandra Amola, Signe Kalniņa un Valdis Vazdiķis, procesā kā rezerves tiesnesei piedaloties Laumai Šteinertei.
Jau pirms apelācijas procesa uzsākšanas ir mainīts tiesas sastāvs. Proti, pagājušā gada 27. jūlijā minēto krimināllietu izskatīšanai apelācijas instancē saņēma tiesnese S. Amola - liecina ieraksts oficiālajā portālā “tiesas.lv”.
Pēc diviem mēnešiem, 29. septembrī, “pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu”, tiesnese S. Amola nolēma šo krimināllietu “izskatīt rakstveida procesā apelācijas kārtībā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās šādā tiesas sastāvā: tiesnese Sandra Amola, tiesneses Signe Kalniņa un Lauma Šteinerte”.
Jau triju tiesnešu sastāvā Krimināllietu tiesas kolēģija izskatīja aizstāvības iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā un 20. oktobrī pieņēma “lēmumu par lietas pieņemšanu iztiesāšanai mutvārdu procesā”.
Bet tad oktobra beigās TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone mainījusi tiesas sastāvu, nozīmējot procesā ceturto - rezerves - tiesnesi. Turklāt par šo rezerves tiesnesi pārcelta viena no iepriekšminētā tiesas sastāva tiesnesēm Lauma Šteinerte. Savukārt t.s. Lemberga lietas krimināllietu tiesas kolēģijas sastāvā apgabaltiesas priekšsēdētāja no jauna iekļāvusi tiesnesi Valdi Vazdiķi.
Kaut arī tiesnesis V. Vazdiķis nozīmēts tiesāt t.s. Lemberga krimināllietu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja 2022. gada “Lietu sadales plānā” viņu iekļāvusi to tiesnešu sastāvā, kuri “skata civillietas pirmajā instancē un apelācijas instancē”.
Vēl vairāk - tiesnesim V. Vazdiķim noteikta arī šaurāka specializācija. Proti, viņš ir viens no tiem sešiem tiesnešiem, kuriem, atbilstīgi D. Vilsones rīkojumam, var tikt iedalītas “civillietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību”. Nav nekādu šaubu, ka minētie jautājumi tiešām prasa ļoti specifiskas zināšanas un iedziļināšanos, līdz ar to speciālistu loks, kas var kompetenti iztiesāt šīs kategorijas lietas, nevar būt plašs.
Savukārt starp tiem tiesnešiem, kuriem jātiesā krimināllietas, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja “Lietu sadales plānā” V. Vazdiku nemaz nav iekļāvusi.
Bet lietu sadales plānu sastādīšana ir noteikta likumā “Par tiesu varu”. Likumā arī noteikts, kādos tieši gadījumos var mainīt lietu sadales plānu:
Rīgas apgabaltiesas 2022.gada “Lietu sadales plāns” publicēts oficiālajā portālā “tiesas.lv”. Šādu plānu sastādīšana un publiskošana likumā paredzēta ar mērķi
nodrošināt objektivitāti un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē, kas tiek sludināts kā viens no taisnīgas tiesas būtiskiem elementiem.
Lai noskaidrotu, kāpēc šādi mainīts tiesas sastāvs t.s. Lemberga lietā, Neatkarīgā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Daigai Vilsonei uzdeva šādus jautājumus:
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone atbildēja:
“Tiesas sastāvs lietas izskatīšanai apelācijas instancē ir nozīmēts, ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas kapacitāti un tiesnešu skaitu, kas Krimināllietu tiesas kolēģijā nedrīkst piedalīties šīs krimināllietas izskatīšanā. Papildus norādāms, ka tas nav nekas ārkārtējs, šāda prakse ir visās apgabaltiesās.”
Publiska informācija par tiesnesi V. Vazdiķi apliecina viņa kompetenci civillietās. Tiesneša zvērestu viņš devis 2008. gada jūnijā kā administratīvās rajona tiesas tiesnesis. Kvalifikāciju cēlis, tostarp darbojoties prestižajā Satversmes tiesas padomnieka amatā.
V.Vazdiķis lasījis lekcijas un vadījis dažādus mācību kursus, piemēram, pagājušā gada oktobrī, kad tika nozīmēts par t.s. Lemberga krimināllietas tiesnesi, viņš vadījis mācības pašvaldības darbiniekiem “Aktuālā tiesu prakse īres tiesību jautājumos”.
Pirms kļūšanas par tiesnesi V. Vazdiķis strādājis Valsts ieņēmumu dienestā, uzdienējot no muitas eksperta par VID nodaļas priekšnieku. Pēdējie mēneši darbā VID viņam saistās ar ļoti nepatīkamu incidentu. Proti, 2007. gada maijā viņš nejauši cieta tajā pašā sprādzienā, kurā mēģināja nogalināt Vladimiru Vaškēviču - tolaik Muitas kriminālpārvaldes direktoru. Kā zināms, neviens šajā sprādzienā dzīvību nezaudēja, tomēr V. Vaškēvičs tika ļoti smagi savainots.
Krimināllietā, kurā tika tiesāti iespējamie V. Vaškēviča spridzinātāji, V. Vazdiķis acīmredzot nevēlējās kļūt par cietušo, jo viņam tajā bija noteikts liecinieka statuss. Par šo statusu interneta resursos atrodama informācija, ka tiesnesis Juris Stukāns (pašreizējais ģenerālprokurors, kurš pirmajā instancē savulaik notiesāja iespējamos V. Vaškeviča spridzinātājus) gribējis 2010. gadā likt V. Vazdiķi liecību sniegšanai uz tiesu atvest piespiedu kārtā, tomēr kāds no procesa dalībniekiem iebildis pret šādu J. Stukāna rīcību, jo liecinieks jau bija no VID darbinieka kļuvis par tiesnesi.
Turpretī tiesnesis V. Vazdiķis Neatkarīgo informēja, ka šī 2010. gadā publicētā un joprojām interneta resursos atrodamā informācija ir nepatiesa.
"Šajā krimināllietā joprojām esmu cietušā statusā, nevis liecinieka," norādīja V. Vazdiķis.