Jau pirms pirmās tiesas sēdes šajā lietā noraidījumu tiesas sastāva priekšsēdētājai tiesnesei Sandrai Amolai bija iesniedzis cietušais miljonārs Ainārs Gulbis, bet tiesas sēdes sākumā noraidījumu visam tiesas sastāvam pieteica arī Aivars Lembergs.
Tiesas sēdes gaitā atklājās, ka noraidījumu tiesas sastāvam iepriekš bija pieteicis arī Aivara Lemberga aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis. Šis noraidījums bija pieteikts jau tad, kad tiesnese S. Amola pieņēma lēmumu apelācijas izskatīt rakstveida procesā un bija nozīmējusi citu tiesas sastāvu nekā šobrīd. Proti, pagājušā gada 29. septembrī S. Amola pieņēma lēmumu t.s. Lemberga lietu izskatīt, citējam: “rakstveida procesā apelācijas kārtībā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās šādā tiesas sastāvā: tiesnese Sandra Amola, tiesneses Signe Kalniņa un Lauma Šteinerte”.
Savukārt nozīmētais tiesas sastāvs oktobrī lēma, ka apelācijas tomēr tiks izskatītas mutvārdu procesā. Tad Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, izmantojot savas pilnvaras, mainīja tiesas sastāvu, tiesnesi Laumu Šteinerti pārceļot par rezerves tiesnesi, bet tiesas sastāvā ieceļot tiesnesi Valdi Vazdiķi.
Attiecīgi secināms, ka M. Grudulis noraidījumu tiesas sastāvam bija pieteicis pagājušā gada oktobrī, bet šis noraidījums netika pieņemts - tas viss noticis rakstiski jau pirms pirmās atklātās tiesas sēdes.
Savukārt cietušais Ainārs Gulbis noraidījumu pamatoja ar to, ka tiesnese S. Amola kā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja 2006. gadā bija pieņēmusi lēmumu šajā lietā. Kriminālprocesa likuma normās par interešu konflikta nepieļaujamību kriminālprocesā teikts:
Prokurors Aivis Zalužinskis pauda viedokli, ka šis A. Gulbja pieteiktais noraidījums nav jāpieņem, jo tiesnese S. Amola t.s. Lemberga lietas pirmstiesas izmeklēšanas procesā piedalījusies vairāk “organizatorisku” jautājumu izlemšanā.
Turpretī A. Lembergs atbalstīja A. Gulbja pieteikto noraidījumu tiesnesei S. Amolai, jo, ja jau tagad netiks novērstas jebkādas šaubas par tiesas sastāva likumību, tas nākotnē dos iespēju A. Gulbim iesniegt kasācijas sūdzību. Savukārt kasācija, protams, paildzinās tiesas procesu, kas jau tagad ilgst 13 gadus.
Arī vairāki advokāti, paužot viedokli par A. Gulbja pieteikto noraidījumu tiesnesei, uzsvēra, ka viņas piedalīšanās izskatāmās lietas pirmstiesas izmeklēšanā var būt reāls kasācijas pamats. Līdz ar to tiesai ļoti rūpīgi jāsagatavo pārliecinošs pamatojums, kāpēc tiesnese S. Amola šajā gadījumā tomēr var piedalīties lietas iztiesāšanā.
Bet situācija, par kuru cietušais A. Gulbis iesniedza noraidījumu, visai spilgti ilustrē, cik “saprātīgi” ir šā kriminālprocesa termiņi - tiesnese S. Amola lēmumu t.s. Lemberga lietā pieņēmusi jau pirms 16 gadiem!
Vakar pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam A. Lembergs pamatoja ar to, ka tieslietu ministrs pagājušā gada 5. maijā portālā “BNN” pauda uzskatu, ka notiesājošs spriedums A. Lembergam ir pamatots, faktiski pasakot, ka A. Lembergs ir vainīgs. Pagājušā gada 5. maijā vēl nebija sastādīts motivēts spriedums (tas tika izsniegts pusotru mēnesi vēlāk - 22. jūnijā), līdz ar to tobrīd neviens likumīgi nemaz nevarēja zināt, ar ko pamatots notiesājošais spriedums.
A. Lembergs argumentēja, ka šos J. Bordāna izteikumus tiesneši var uztvert kā norādījumus, kādam jābūt spriedumam t.s. Lemberga lietā, jo tieslietu ministram ir plašas iespējas ietekmēt rajonu un apgabaltiesu tiesnešu karjeru. To J. Bordāns spilgti nodemonstrējis, veicinot šīs lietas pirmās instances tiesneses Irīnas Jansones straujo karjeru - dažas dienas pirms notiesājošā sprieduma nolasīšanas t.s. Lemberga lietā viņa tika iecelta par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.
Būdams atkarīgs no ministra labvēlības, tiesnesis nevar spriest taisnīgu tiesu, teica A. Lembergs.
Atbalstot A. Lemberga pieteikto noraidījumu, advokāts Māris Grudulis analizēja Augstākās tiesas Senāta lēmumus, kuros uzsvērts, ka tiesneša interešu konfliktam (šajā gadījumā - atkarībai no tieslietu ministra labvēlības) nevajag būt reālam. Pamats noraidījuma pieņemšanai var būt arī tad, ja “saprātīgam novērotājam no malas” rodas pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti.
Arī Kriminālprocesa likumā ir teikts, ka amatpersona nedrīkst uzņemties veikt kriminālprocesu, ja “pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību”.
Bet šajā gadījumā ir vairāki apstākļi, kas dod pamatu pieļāvumam, ka tiesa var nebūt objektīva, ņemot vērā likumā noteikto tieslietu ministra kompetenci ietekmēt tiesnešu karjeru. Tie ir ne tikai konkrētie J. Bordāna izteikumi, bet arī tas, ka J. Bordāns ilgus gadus ir bijis faktiski nesamierināms A. Lemberga pretinieks politiskajās cīņās, kas ir vispārzināms, ar neskaitāmiem piemēriem pierādāms fakts.
Tiesas lēmums par pieteiktajiem noraidījumiem tiesnesei un tiesas sastāvam tiks paziņots šodien.
