Stādot priekšā sabiedrībai savu otro valdību, Ministru prezidents Andris Kulbergs sacīja, ka "lielākais jautājums būs sastiķēt šo [nākamā gada] budžetu ar līdzekļu griešanu".
Valsts izdevumu samazināšanas nepieciešamību A. Kulbergs pamatoja ar to, ka "ja ejam šo ceļu, kas šobrīd ir, tad deficīts būs par kārtu augstāks un tad šādu budžetu tehniski nav iespējams apstiprināt". Proti, nav iespējams saskaņot ar Eiropas Komisiju, kas uzņēmusies Latvijas kreditoru pārstāvja pienākumus. Tikai no vienas puses kreditori grib aizdot jo vairāk, jo labāk, lai vairāk nopelnītu. No otras puses kreditori grib Latvijas valsts parāda pieaugumu ierobežot, lai būtu droši, ka Latvija spēs samaksāt procentus par sava parāda uzturēšanu. Tas nenozīmē aizliegumu vispār palielināt parādu, bet nozīmē to, ka lauvas tiesa no parāda pieauguma jāizmanto parāda procentu apmaksai, nevis kādiem citiem mērķiem. Latvija tuvojas robežai, aiz kuras tās parāds turpinātu augt neatkarīgi no tā, ka aizdevēju nauda Latvijā vairs vispār nenonāk. Citiem vārdiem sakot, tā nonāk Latvijā uz vienu sekundi, kamēr Valsts kases datorā tiek fiksēta naudas saņemšana un tūlīt pat aizskaitīšana kreditoriem par parādiem. Šobrīd burtiski jeb skaitliski tā vēl nav, taču tāds rezultāts ir neizbēgams, ja valsts izdevumi turpinās augt straujāk par ieņēmumiem. Dienu pirms A. Kulberga otrās valdības apstiprināšanas Valsts kontrole publicēja savu ikgadējās revīzijas ziņojumu par 2025. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu un rezumēja šo ziņojumu ar apliecinājumu, ka pagājušajā gadā valsts izdevumi pieauga gandrīz trīs reizes straujāk nekā ieņēmumi.
Pārtērēt iespējams ne vien naudu, bet arī vārdus. Runāšana par to, ka Latvijas Republikas dzīve uz parāda pie laba gala nenovedīs, sākās ja ne ar pirmo aizlienēto ASV dolāru, tad ar pirmo aizlienēto miljonu dolāru, kuros starptautiskie norēķini tika izteikti pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Arī tādā veidā tiek izspēlēta pasaka par ganu, kas pārāk bieži saucis, ka "vilks aitās".
Tagad jau sen esam pārgājuši uz parāda izteikšanu eiro un miljardos. Diemžēl vairs ne miljardos, bet desmitos miljardu. Valsts kases mēneša pārskatos valsts parāda pieaugums dažos pēdējos gados izteikts šādi:
| 2023. g. dec. | 2024. g. dec. | 2025. g. dec. | 2026. g. sept. |
| 17,6 | 19,0 | 20,5 | 22,9 |
Lai nu par ko, bet par pieticīgu šādu dzīvi nosaukt nevar. Ļoti slidenas ir atrunas, ka parāda uzrāvieni attiecas ne tik daudz uz mūsu vietējo dzīvi, cik uz valsts parāda apkalpošanas loģiku. Valsts kase atrod un izmanto iespējas aizņemties lielas naudas summas lētāk un kādā brīdī iemanās pat nopelnīt, atrodot nākamo tukšinieku, kuram mazāku summu uz īsāku laiku aizdot ar augstākiem procentiem, nekā Latvija aizņēmusies lielo summu uz ilgāku laiku. Arī tā ir liecība, cik ļoti Latvijas valsts finanses un pat valsts pārvalde jau ir pakārtota valsts parādam.
Tagadējais valsts parāds neapšaubāmi ir liels un strauji augošs, ja to salīdzina ar garāku laika periodu pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kad valsts parāds bija daudz mazāks un auga daudz lēnāk. Centrālās statistikas pārvaldes lietotajā terminoloģijā "Vispārējās valdības Māstrihtas parāds" miljardos eiro pieaudzis šādi:
| 2000 | 2001 | 2007 | 2008 | 2010 | 2019 |
| 0,8 | 1,0 | 1,9 | 4,5 | 8,6 | 11,2 |
Šajā pārskatā iekļauti gadi, kuru beigās sasniegtās parādu summas iezīmē pārejas starp parāda stabilitātes un strauju lēcienu periodiem. Patlaban mēs atrodamies lēcienā, kas kaut cik līdzīgs 2007.-2010. gada periodam, taču milzīga atšķirība tā, ka tolaik valdīja krīze un panika, toties tagad it kā pat būtu atgriezušies treknie gadi. Tad par ko īsti tagad uztraukums? Ka Latvijai vairs neaizdos naudu?
Varbūt tieši tas arī jāpanāk, lai Latvijai vairs neviens neko neaizdod, jo tad taču automātiski jānotiek tam, ko 15. Saeimas vēlētāju izteiksmīgais vairākums apliecināja par labu un pareizu. Tātad viņi nobalsoja par solījumiem parāda pieaugumu apturēt.
Par valsts aparāta pašreizējās nespējas apliecinājumu samazināt savus izdevumus kalpo Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”. Ar tā izskatīšanu 10. novembrī vajadzēja beigties A. Kulberga pirmās valdības darbībai. Ziņojums tika iekļauts šīs valdības pēdējās sēdes darba kārtībā, taču šī valdība ziņojuma izskatīšanu atlika un tādējādi atstāja mantojumā A. Kulberga otrajai valdībai.
Tas tikai lietvedības un gaumes jautājums, vai jaunā valdība arī šo ziņojumu oficiāli pieņems zināšanai, vai vispār ignorēs, bet jebkurā gadījumā ir vajadzīgs, lai Finanšu ministrija jaunā finanšu ministra Kārļa Purgaiļa vadībā izstrādā pilnīgi jaunu ziņojumu. No tagadējā ziņojuma var uzzināt vienīgi to, ka nekādus plānus izdevumu samazināšanai A. Kulberga vecā valdība jaunajai valdībai mantojumā atstājusi nav.
Ziņojuma anotācijā un pamattekstā atrodamie vārdi, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2027. gadam identificēti 284,8 miljoni eiro, kurus piedāvāts novirzīt kopējām un nozaru prioritātēm, nozīmē tikai to šīs naudas pārbīdīšanu starp izdevumu posteņiem, kas valsts kopējos izdevumus nesamazina nekādi. Katra ministrija ir spējusi pamatot praktiski visus savus izdevumus, bet starp ministrijām pārdalīti mazliet vairāk par 15 miljoniem eiro.
Izdevumu pārskatītāji atskaitās, ka strādājuši vaiga sviedros, "identificējot 435 pakalpojumus, pasākumus un aktivitātes un detalizējot to izdevumus līdz trīs zīmju EKK līmenim" (EKK ir Ekonomiskās klasifikācijas kods). Rezultātā visi pakalpojumi, pasākumi un aktivitātes atzīti par nepieciešamiem un arī apmaksājamiem. Viņu darbības rezultāts nav valsts izdevumu samazinājums, bet "informācijas bāze turpmāku politisku lēmumu pieņemšanai par valsts budžeta līdzekļu prioritizēšanu".
Nobeigumam pataupīts izteiksmīgs piemērs, kādu aplūkot rosinājusi Valsts kontrole. Jau pieminētajā ziņojumā par valsts 2025. gada pārskatu Valsts kontrole pievērsusi uzmanību tam, kā pildīts Evikas Siliņas valdības lēmums 2025. gadā ierobežot valsts kalpotāju atlīdzības kopējo pieaugumu ar 2,6%. Tajās valsts un pašvaldību iestādēs, kas izlases kārtībā revidētas, lai noskaidrotu pagājušā gada pārskata ticamību, faktiskais atalgojuma pieaugums gandrīz trīs reizes pārsniedzis atļauto pieaugumu un sasniedzis 7,1%.
Valsts kontroles apjomīgā pētījuma rezultāts mudina palūkoties uz atalgojuma pieaugumu Finanšu ministrijā, kurai būtu diendienā jāseko tam, kā visas pārējās iestādes ievēro finanšu disciplīnu. Ielūkosimies triju pilnīgi nejauši izvēlētu valsts kalpotāju ienākumu deklarācijās Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē. Atbilstoši sieviešu nospiedošajam skaitliskajam pārsvaram ministrijās vispār un Finanšu ministrijā tajā skaitā, ņemsim tikai darbinieču deklarācijas. Kopīgais starp viņām ir viņu uzvārdu izcelsme no koku sugu nosaukumiem. Viņu vārdi un konkrētie amatu nosaukumi šeit nav jāpiemin.
Finanšu ministrijas departamenta direktores Bērziņas atalgojums ir pieaudzis no 56 977 eiro 2024. gadā līdz 58 435 eiro 2025. gadā. Pieaugums par 2,55% kā ar mazo karotīti un pipetīti izsmeļ visu, ko valdība atļāvusi pasmelt no valsts siles.
Kā nākamā jānosauc nodaļas vadītāja Kļaviņa ar atalgojuma pieaugumu no 50 759 līdz 54 401 eiro. Tas atbilst 7,17% jeb tieši tam, kādu pieaugumu konstatējusi Valsts kontrole. Atalgojuma palielināšanas jēga tāda, lai darbiniece nejustos slikti starp labāk atalgotām kolēģēm.
Taču tad nāk nopietnāka darbiniece - ne mazs kociņš, bet koks Liepa. Viņas oficiālais rangs tāds pats kā Bērziņai, bet nopietnība izpaužas gan sākotnējā atalgojumā, gan atalgojuma pieaugumā no 73 530 līdz 78 735 eiro. Arī tas atbilst 7,1% un Bībeles vārdiem, ka dots tiks tiem, kam jau ir. Nav nekāda spēka Siliņas valdībai pret Bībeli.
Būtu par daudz prasīt, lai A. Kulberga pirmā valdība dažos mēnešos jau būtu izmainījusi valsts pārvaldes aparātu, kāds tas nostiprinājies gadu desmitos. 15. Saeimas vēlēšanas devušas A. Kulbergam daudz stiprāku mandātu, taču arī tagad nav skaidrs, vai Latvijas pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumus izdosies ierobežot viņam, vai jāgaida ārēju spēku iejaukšanās.
Lasi arī:
Jaunās valdības zemūdens akmeņi
VIDEO. Kulbergu dauzīs valsts finansētie mediji, pat nenogaidot 100 dienas