Saeima sagatavojusies pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) attīstības likumu, kura saprotamākais rezultāts būs jau līdz marta beigām izveidota jauna valsts iestāde - Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs (Centrs) ar visu, kas vajadzīgs treknai ierēdņu dzīvei: ar deviņām vietām Centra padomē un Valsts digitālās attīstības aģentūru par Centra sekretariātu.
Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes prakse ar nemitīgu valsts pārvaldes iestāžu un ierēdņu skaita palielināšanu liek raudzīties uz jaunās iestādes taisīšanu ar lielu neuzticību. Te vēlreiz jāatgādina, ka tagadējā Saeima sāka savu darbošanos, izveidojot vienu jaunu ministriju pēc skaita un divas jaunas pēc satura. No jauna parādījās Klimata un enerģētikas ministrija, bet bijusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar abreviatūru VARAM tagad šīs pašas abreviatūras aizsegā pārtapusi par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Vai ar to nepietiek - vai viedā administrācija nav tas pats, kas MI izmantošana? Nē, ar ministriju nepietika, vajadzēja vēl arī Valsts digitālās attīstības aģentūru. Vai valsts digitālā attīstība nav tas pats, kas MI ieviešana pārvalde procesos un procedūrās? Vai ar ministriju un aģentūru nepietiek? Nē, nepietiek. Vajag vēl: “Latvijā iztrūkst ar MI risku pārvaldību saistītās kompetences un spējas gan saistībā ar MI aizliegto un augsta riska lietojumu monitoringu, gan ar aizsardzību pret MI ļaunprātīgu izmantošanu,” teikts Mākslīgā intelekta attīstības likuma anotācijā. Jautājums, no kurienes radīsies šis “kompetences un spējas”, kādu nav ne viedai ministrijai, ne digitālai aģentūrai.
Mākslīgā intelekta attīstības likums noteiks, kur un kā Latvijai dabūt tagad neesošas spējas. Tās radīšoties “regulatīvajā smilškastē” (regulatory sandbox), kādu uzturēs Centrs. Tas, lūk, tagad jaunais termins, kas visiem pretendentiem uz vietām Latvijas valsts un Eiropas Savienība pārvaldes iestādēs jebkurā nozarē jāpasaka tikpat veikli kā “zaļā ilgtspēja” un “labbūtība” latviešu valodā, “efficiency and transparency” angļu valodā.
Interesentiem iefiltrēties Centrā jāspēj bez aizķeršanās noskaitīt mēli mežģošo pantiņu pa to, cik ļoti Latvijā “iztrūkst regulatīvās smilškastes (t. sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) 3.panta 55.punktā minēto definīciju par mākslīgā intelekta regulatīvo smilškasti), kas ir efektīvs veids kā nodrošināt strukturētu pieeju inovāciju ieviešanas “end-to-end" vienkāršošanai mākslīgā intelekta inovāciju ieviešanā (atbilstības konsultēšana; datu pieejamības organizēšana; pilotpartneru piesaiste; regulējuma pielāgošana/deregulācija).” Arī šis citāts ņemts no Mākslīgā intelekta attīstības likuma anotācijas.
Daudzie precedenti ar labu mērķu sasniegšanai izveidotām iestādēm, kuru izveidošana nav sekmējusi šo mērķi sasniegšanu ne mazākajā mērā, neizslēdz nepieciešamību Latvijai iesaistīties darbībās ap mākslīgā intelekta ieviešanu. Neko daudz nedotu tas, ja Latvija apzinātos šādas ieviešanas pārāk lielos riskus un noturētu mākslīgā intelekta izmantošanu tikai tagadējā līmenī. Ar šo līmeni domāta tekstu tulkošana un no iepriekš sagatavotām frāzēm izveidotu atbilžu sniegšana iestāžu klientiem. Latvijai nebūs iespējams izvairīties no lēmumiem, kādus ģenerējis mākslīgais intelekts ārpus Latvijas.
Ak, cik būtu brīnišķīgi, ja mūsu MI prastu atpazīt un mazināt briesmas, par kādām brīdina Latvijas likuma autori, ka “a) MI sistēmām kļūstot par būtisku sastāvdaļu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, finanšu sektors un valsts pārvalde, tās rada riskus, kas jāņem vērā valsts politikā. Neapzināta nepareiza izmantošana, ko izraisa kļūdas apmācībā vai aizspriedumi datos, var radīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot neaizsargātās sabiedrības grupas; b) Vienlaikus MI risinājumi var tikti izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. Pieaugot MI pielietojumam sabiedrībai būtiskos un kritiskos procesos un ar to saistīto risku ietekmei, ir jānodrošina nacionālās spējas pārvaldīt ar MI saistītos riskus, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizstāvību.”
Pasakot to pašu skaidrāk un īsāk, MI pamatpielietojums var izrādīties politisko un izpildvaras amatpersonu atbrīvošana no atbildības par visabsurdākajiem likumiem un lēmumiem vispār, kā arī par rīcību attiecībā pret konkrētiem cilvēkiem, jo amatpersonas tikai pildījušas MI priekšrakstus vai rīkojumus bez nekādām iespējām pārbaudīt to pamatojumu un ieraudzīt sekas.
Centra radīšanai saturisks pamatojums ir, taču tas nedod garantijas, ka Centrs atbildīs likumprojekta 4. pantā noteiktajam par centra mērķi un uzdevumiem: “Centra mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju un sabiedrības labklājību, attīstot publiskā un privātā sektora partnerību mākslīgā intelekta jomā un veicinot sabiedrības iesaisti, sekmējot atbildīgu un uzticamu mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi, pielietojumu un pārvaldību, nosakot un pārvaldot ar to lietošanu saistītos riskus, kā arī veicinot mākslīgā intelekta prasmju paaugstināšanu sabiedrībā un valsts pārvaldē.” Centra uzdevumi ir “veicināt MI tehnoloģiju integrāciju publiskajā un privātajā sektorā", "apzināt ar MI intelekta risinājumiem saistītos drošības riskus” un “veicināt informētību un MI prasmju paaugstināšanu".
Pagaidām Centra veidošanā tiek veiktas tikai parastās birokrātiskās procedūras. Likuma 3. pantā noteikts Centra juridiskais statuss, ka “Centrs ir nodibinājums, kas atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā”.
Mākslīgā intelekta attīstības likumu pieņemšanai otrajā un galīgajā lasījumā uz Saeimas plenārsēdi vakar palaida Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Oļega Burova vadībā. “Pret” komisijā balsoja viens vienīgs Jefimijs Klementjevs, kurš pēc tam “Neatkarīgajai” paskaidroja, ka tāda ir nevis viņa, bet partijas “Stabilitātei!” nostāja.
Pieļāvuma formā teikts, ka “Centrs atbilstoši ES nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai varētu tikt, iespējams, klasificēts vispārējās valdības sektorā un ar savu darbību ietekmēt vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu”. Vietējā mērogā tas nozīmē, ka darbinieku pieņemšana Centrā nedrīkstētu palielināt pārvaldes iestāžu darbinieku kopskaitu, bet to nu gan mēs nupat piedzīvojām, kā tika saplosīts cits labs nodoms ierobežot valsts kalpotāju atalgojuma pieaugumu šogad ar 2,6%. Protams, ka atradās 100 un 1 pamatojums, kāpēc visi valsts aparātā kaut cik iedzīvojušies ļaudis rēķinās, ka valsts viņiem algu, prēmiju, pabalstu, stipendiju, kompensāciju, komandējuma naudu utt. veidos galu galā izmaksās šogad par 26% vairāk nekā pērn.
Centra supersvarīgie uzdevumi nozīmē, ka Centra darbiniekiem maksās vairāk nekā vidēji valsts iestādēs. Pagaidām neko vairāk par šo jautājumu “Neatkarīgajai” nevarēja atbildēt VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. Sanākšot Centra padome, atradīšot Centram direktoru un direktors pieņems 3-4 darbiniekus. Pa visiem kopā viņiem šogad jānotērē jau piešķirtie 370 tūkstoši eiro vai vairāk, ja Centram tiks novirzīta nauda arī no aizsardzības budžeta. Kā paraugs, uz ko tiekties Centra padomei, likuma anotācijā pieminēta Sabiedrības integrācijas fonda padome.
