Tiesībsargs: Latvijai patīk konservēt, diemžēl arī lēmumus cilvēktiesībās

TIESĪBSARGS Juris Jansons premjerministru aicina “neiekonservēt” lēmumu pieņemšanu un sekot, lai Latvija īsteno pašas uzņemtās saistības © Oksana Džadana/ F64

“Pasaulē ir daudz problēmu, kuras līdz saknei nav apzinātas, taču ir arī tādas, kuras ir apzinātas, tomēr uzlabojumi neseko. Desmit gadus mēs Latvijā apzināmies, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo bez atbalsta personu pakalpojuma, kas palīdzētu šiem cilvēkiem pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā, tomēr neko nedarām, lai situāciju atrisinātu,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Latvija apņēmusies ievērot, un nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiesības īstenot savu rīcībspēju. Pašlaik valsts nav radusi risinājumu tam, lai jebkuram cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem būtu kāds, kurš viņu saprot, izprot viņa vajadzības un iespējas, kā arī palīdz lēmumu pieņemšanā.

Cilvēki bez cilvēka tiesībām

Latvijā ir vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, lielākajai daļai šo cilvēku ir otrā invaliditātes grupa. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var pieņemt lēmumus, tomēr daudzos gadījumos šiem cilvēkiem ir nepieciešama atbalsta persona, kas palīdz un ļauj cilvēkam pašam pieņemt sev nozīmīgus lēmumus, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses. Nevis visu izlemj viņa vietā. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām Latvijā ir spēkā kopš 2010. gada 31. marta. Konvencija paredz virkni tiesību, tajā skaitā tā paredz tiesības uz rīcībspējas atzīšanu. “Rīcībspēja raksturojama kā tiesības un prasmes pieņemt lēmumus, kā arī spēja par tiem uzņemties atbildību,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Nereti starptautiskās konvencijas un tajās noteiktās tiesības šķiet abstraktas, tāpēc situāciju, kādā atrodas cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Latvijā, Tiesībsarga birojā raksturo ar piemēru no reālās dzīves. Cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem vēlas strādāt, pelnīt naudu, maksāt nodokļus, piepildīt dzīvi kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.

Garīga rakstura traucējumu, kā arī komunikācijas prasmju trūkuma dēļ viņam ir grūtības piedalīties atlases intervijās, iejusties kolektīvā, jo viņš mēdz skaļi sarunāties ar sevi, brīžam izsaukties, taču patiesībā tā ir tikai ārēji redzama un dzirdama atšķirība.

Savā būtībā cilvēks ir sirsnīgs, labi spēj koncentrēties darbam, teicami tiek galā ar konkrēta veida pienākumiem. “Ja šim cilvēkam nāktu talkā kāds, kurš palīdz aprunāties ar darba devēju, potenciālajiem kolēģiem, palīdz saprast formalitātes, kas saistītas ar darba attiecībām, tad šis cilvēks dzīvotu daudz laimīgāku un piepildītāku dzīvi,” stāsta tiesībsargs. Pašlaik neviens šādu atbalsta funkciju nesniedz. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem paveicas ar tuvinieku vai paziņu atbalstu.

Valsts nav radusi risinājumu tam, lai jebkuram cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem būtu kāds, kurš viņu saprot, izprot viņa vajadzības un iespējas, kā arī palīdz lēmumu pieņemšanā.

RĪCĪBSPĒJA. Tiesības uz atbalsta personu lēmumu pieņemšanā par savu dzīvi ir nekavējoties īstenojamas, lai uzlabotu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvi / Inga Paparde

Konvencijām pievienojas, ievērošana klibo

Kāpēc tāda situācija Latvijā izveidojusies? Latvija jau kopš 2010. gada ir pievienojusies konvencijai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Ratificējot šo konvenciju, Latvija apņēmās veikt nepieciešamos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu nepieciešamo atbalstu, īstenojot savu rīcībspēju visās dzīves jomās. Jau 2017. gadā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja Latvijai norādīja, ka ir jāatceļ Civillikumā ietvertās tiesību normas par aizvietoto lēmumu pieņemšanu un jāatjauno rīcībspēja pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti.

“Sistēma, kurā vai nu kāds cits pieņem lēmumus indivīda vietā, vai arī persona vispār tiek atstāta bez nekāda atbalsta lēmumu pieņemšanā, nav pieņemama,”

“Neatkarīgajai” saka Juris Jansons. Viņš pievienojas ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai, kura ir vairākkārt norādījusi, ka dalībvalstīm jāpārskata tiesību akti, kas pieļauj aizgādnību, un jāveic pasākumi, lai izstrādātu tādus tiesību aktus un politikas nostādnes, kas aizvietotās lēmumu pieņemšanas sistēmu aizstātu ar atbalstītās lēmumu pieņemšanas sistēmu, kurā tiek cienīta personas patstāvība, griba un izvēle. Atbalsts lēmumu pieņemšanā, nevis aizvietošana - tā ir normāla prakse, uz kuru Latvijā jātiecas,” piebilst tiesībsargs.

Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” veica izmēģinājumu projektu, izstrādājot atbalsta personas pakalpojumu. Tā secinājumi parādīja virkni uzlabojumu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvē. Piemēram, personas sāka izglītības ieguves procesu, atrada darbu, tika pārskatīti rīcībspējas ierobežojumi vai rīcībspēja pilnībā tika atjaunota, uzsākta dažāda valsts un pašvaldību atbalsta veidu saņemšana (apgādnieka zaudējuma pensija, invaliditātes pensija, iegūts trūcīgās personas statuss, personām noteikts cietušā statuss, personas reģistrējušās pie ģimenes ārsta). Tiesībsarga birojā norāda, ka tomēr pēc šī projekta valstiskā līmenī atbalsta pasākumi netika uzsākti.

Šā gada aprīlī Labklājības ministrija Ministru kabinetā iesniedza ziņojumu par atbalsta personas pakalpojuma ieviešanu, lai īstenotu vienu no cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesībām. Pēc īsas publiskās apspriešanas (divas nedēļas) ziņojuma projekts tika nodots saskaņošanā Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai (saskaņošanas termiņš šā gada 28. jūnijs). Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, ziņojums joprojām atrodas saskaņošanas stadijā.

Vai valsts iekonservē cilvēka tiesības?

Tiesībsargs Juris Jansons secina, ka Latvija jau ilgstoši nepilda starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, tāpēc aicina premjerministru pievērst īpašu uzmanību, lai vairs nenotiktu kavēšanās ar atbalsta personas pakalpojuma ieviešanu. Tam vajadzētu būt ieviestam ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī.

“Šis jautājums nemitīgi iestrēgst atbildīgo ministriju un pašlaik pat Ministru kabineta atvilktnēs. Arī es uz šo problēmu esmu norādījis vairākkārt, taču rezultāta joprojām nav. Mēdz teikt, ka esam konservēšanas čempioni, diemžēl iekonservējam arī cilvēku dzīves zemo kvalitāti,” skarbi izsakās Juris Jansons. Tiesībsargs arī uzsver, ka attaisnojums par rīcībspējas nodrošināšanu nekādā veidā nedrīkst būt apgalvojums, ka tas rada nesamērīgu un nepamatotu slogu, jo tās ir cilvēka pamata tiesības.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas ziņojumu, sākotnēji atbalsta personas pakalpojums būtu nepieciešams ap 3000 personu ar garīga rakstura traucējumiem, tas izmaksātu aptuveni 4,6 miljonus eiro gadā.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Latvijā

Latvijā ir 25 213 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem

no tām 1. invaliditātes grupa ir 5013 personām

2. invaliditātes grupa - 18 492 personām

3. invaliditātes grupa - 1708 personām

Avots: Labklājības ministrija

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.

Svarīgākais