Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais streiks lielā mērā notiks politiķu neizdarības vai negribēšanas dēļ, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs atbalsta LIZDA plānoto streiku, norādot, ka skolotājiem ir visas tiesības īstenot ieceri par beztemiņa streiku no 19.septembra, taču tiesībsargs arī izceļ, ka bērniem nebūtu no streika jācieš.
Sekojoši tiesībsargs norāda, ka saduras divas Satversmē nostiprinātas tiesības - skolotāju tiesības streikot un bērnu tiesības uz izglītību.
Tiesībsargs norāda, ka valsts un pašvaldības pienākums nodrošināt bērniem izglītību. Savukārt, situācijā, kad tas netiek nodrošināts, vecākiem esot pilnas tiesības vērsties pašvaldībā un administratīvajā rajona tiesā ar prasību pēc kompensējošiem mehānismiem.
"Skumji vērot, kā priekšvēlēšanu gaisotnē notiek politiskas spēlītes ap tik nopietnu un atbildīgu jautājumu kā mūsu bērnu izglītība," uzsver Jansons.
Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka nav izprotams, kāpēc LIZDA nogaidīja līdz jaunā mācību gada sākumam un priekšvēlēšanu laikam, lai uzsāktu streiku un izdarītu spiedienu uz politiķiem, lai tie pildītu gan Satversmē rakstīto par tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, gan arī citos tiesību aktos noteikto.
Tiesībsargs skaidro, ka streikam izvēlētais laiks nostāda izglītības procesā iesaistītos dalībniekus, šajā gadījumā, skolēnus un viņu vecākus nevienlīdzīgā pozīcijā. Skolotāju intereses tiek aizstāvētas uz bērnu izglītības rēķina, kas, tiesībsarga ieskatā, nav pieļaujami. Izglītības un zinātnes ministrijai vairāk uzmanības būtu jāvelta izglītības politikas jautājumiem, nevis naudas administrēšanai starp izglītības iestādēm.
"Šī ir kārtējā reize, kad mēs nespējam vienoties par valstiski svarīgu jautājumu risināšanu, kuras rezultātā cietīs viens no stūrakmeņiem - mūsu bērnu izglītības kvalitāte. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka aizvadītos divus gadus izglītības process jau tā bija sarežģīts saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem izglītības iestādēs. Esošā situācija nekādi neveicina valsts ilgtspēju," norāda Jansons.
Iepriekš ziņots, ka izlīgšanas komisijai pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.
Viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.