Toms Rostoks: Krievijas spiegu tīkls Eiropā paplašinās

© Ilze Zvēra/MN

Drošības eksperti un politikas analītiķi apliecina, ka netiešās eskalācijas un nejaušas sadursmes riski starp NATO valstīm un Krieviju pieaug, taču izlūkošanas speciālisti apgalvo, ka 2026. gadā nav gaidāms tiešs Krievijas uzbrukums NATO valstīm. Protams, no Krievijas var sagaidīt jebko, tāpēc cerēt uz rīcības loģiku ir diezgan aplami.

Krievijas uzbrukuma metodes ietver sabotāžu pret kritiskās infrastruktūras objektiem un Eiropas militāro industriju, Maskavai neērtu cilvēku slepkavības, kā arī provokācijas uz NATO austrumu robežas. Diemžēl šo uzbrukumu intensitāte un iespējas, ka tie prasīs cilvēku upurus Eiropā, pieaug. Līdz ar to palielinās arī NATO un Krievijas militārās konfrontācijas riski.

Situāciju analizē politologs un drošības politikas pētnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks.

Vai pēdējā laikposmā ir palielinājušies NATO un Krievijas militārās konfrontācijas riski?

Riski, ka militārā konfrontācija varētu aktīvi notikt, nav pārāk lieli. Tos varam vērot jau vairāk nekā četrarpus gadus. Ja vienai vai otrai pusei būtu bijusi vēlme eskalēt konfliktu, tas jau būtu noticis. Sabotāžas riski mums, protams, rada neērtības, taču iespēja, ka šie riski varētu pāraugt militārā konfliktā, ir ļoti maza.

Krievija šobrīd cenšas palielināt drošības riskus Eiropas valstīs, lai tās saprastu, ka atbalsts Ukrainai var radīt konkrētas neērtības. Krievijai tas ir svarīgi no iekšpolitiskā skatu punkta: no Krievijas viedokļa - Eiropa atbalsta Ukrainu, un Krievijai ir svarīgi parādīt savai sabiedrībai, ka Krievija to tā vienkārši neatstās. Un kaut kādā veidā mūs ir jāsoda.

Sabotāžas veidi ir dažādi: dedzināšana, letāli uzbrukumi un tamlīdzīgi.

Daudzos sabotāžas gadījumos Krievijas roka ir saskatāma. Bet tas, protams, nenozīmē, ka aiz katra koka mums vajadzētu saskatīt Krieviju. Lai pateiktu, ka esam pilnībā pārliecināti par Krievijas klātbūtni kādā sabotāžas gadījumā, jāveic nopietna izmeklēšana. No drošības iestāžu skatupunkta: Krievija cenšas intensificēt dažādu uzbrukumu vilni Eiropā. Kamēr turpināsim atbalstīt Ukrainu, kamēr turpināsies karš, mums jārēķinās ar Krievijas reakciju.

Izskaidrojiet, lūdzu, ko nozīmē bieži izmantotais teiciens “mainīt drošības arhitektūru Eiropā”! Krievijas pārstāvji sarunās rosinājuši jaunu Eiropas drošības kārtību, kas paredzētu, piemēram, Somijas izstāšanos no NATO. Ģeopolitikas analītiķi šos priekšlikumus nosauca par neīstenojamiem.

Šis Krievijas pārstāvju teksts liecina par vēlmi atgriezties situācijā, kādā NATO bija 1997. gadā, respektīvi, pie NATO robežām šajā gadā. Tolaik vairākas valstis vēl nebija iestājušās aliansē. Krievi bija gatavi pieprasīt NATO paplašināšanās apturēšanu un vēl daudz ko citu. Drošības arhitektūras ideja esot radīta, pilnībā ignorējot Krievijas intereses. Tomēr NATO paplašināšanās notika, Krievija protestēja, tās protesti nav ņemti vērā, tāpēc, lai radītu stabilu drošības vidi, Krievija uzskata, ka jāņem vērā tās drošības intereses un jāizpilda Krievijas prasības. Un tad, lūk, Eiropā iestāšoties miers.

Bet tā ir Krievijas pozīcija. Pieeja, ko NATO pēdējos gados atbalsta, ir: mieram Eiropā ir jābalstās uz to, ka NATO spēks un NATO klātbūtne Baltijas valstīs neitralizē Krievijas iespējamos militārā uzbrukuma draudus. Savukārt Krievija mūs mēģina pārliecināt, ka miers Eiropā iestāsies tikai tad, kad starp Krieviju un NATO būs tukšums. Nu labi, tur, iespējams, būs Baltijas valstis, bet tur nebūs nekādas NATO klātbūtnes. Iespējams, tur būs kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz militārajām spējām, bet tas arī viss. Tās ir atšķirīgas pieejas. Ja Krievijai blakus būs militāri vājas valstis, tad būšot miers - tā domā Krievijā. Un tas, protams, dos iespēju Krievijai brīvi rīkoties.

Krievija saviem sabotāžas un kaitniecības aktiem bieži izmanto trešo valstu pilsoņus. Tas ērtāk un lētāk? Zināms, ka izlūkdienesti sociālajos tīklos meklē finansiālās grūtībās nonākušus trešo valstu pilsoņus, kuri par nelielu samaksu ir gatavi veikt dedzināšanu, infrastruktūras bojāšanu vai kritisko objektu novērošanu.

Tas galvenokārt notiek tāpēc, ka šāda situācija dod iespēju krieviem brīvi rīkoties un pateikt, ka tie nav viņi, kas veikuši sabotāžu. Tas, ko Krievija ir centusies darīt Eiropā, ņemot vērā, ka tur ir diezgan daudz ukraiņu: tā ir centusies vervēt ukraiņus sabotāžas aktu veikšanai, tādējādi cenšoties noskaņot Eiropas valstu sabiedrību pret Ukrainu.

Bet pie trešo valstu pilsoņiem var pieskaitīt arī, piemēram, Brazīlijas vai Portugāles pilsoņus, kuri patiesībā var būt Krievijas izcelsmes cilvēki. Jāteic, ka spiegu tīkls Eiropā ir paplašinājies kopš 2022. gada.

No Latvijas uz Krieviju regulāri dodas LR pilsoņi (droši vien arī nepilsoņi), lai apciemotu radus un draugus. Šie cilvēki, manuprāt, ir ļoti parocīgi Krievijas specdienestiem.

Tieši tā. Katru reizi, kad LR pilsoņi dodas uz Krieviju vai Baltkrieviju, rodas zināms risks: viņi varētu tikt savervēti. Bet došanās uz šīm valstīm nav vienīgais risks: varētu rasties problēmas arī ar Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm, ko varētu traktēt kā spiedienu pret Latvijas pilsoņiem.

Kaut kur rakstos atradu šādu tekstu: “Tie, kuri paspēja iestāties NATO, izglābās. Pārējie saskaras ar Krievijas nāvējošo mīlestību.” Proti, “krievu pasaules” ideologs Aleksandrs Dugins paziņojis, ka agresorvalsts Krievija mīl un ciena ukraiņus, bet viņus nogalina “ļoti svarīga mērķa” vārdā. Plānprātīgais ideologs attaisno kara noziegumus, un viņam piekrīt tie, kuri gatavi šīs “ideoloģijas” vārdā nogalināt.

“Filozofiskā” doma Krievijā arvien vairāk degradējas. Protams, ir arī saprātīgi domājoši cilvēki, taču viņiem nav nekādu iespēju veikt pētījumus un tos publicēt. Bet kas attiecas uz tādiem personāžiem kā Dugins… nezinu, kā to pieklājīgi pateikt… Tas, ko viņš un viņam līdzīgi domājošie raksta un runā, ir visnotaļ kritiski vērtējams. Tur ir ideoloģija, nevis analīze. Ja cilvēka nogalināšana tiek attaisnota, vairāk jautājumu nav.

Lasi arī:

Video