Sa­dzī­vo­ša­nai ar karstumu iz­vē­la­mies da­žā­dus pa­ņē­mie­nus. Cik tie iedarbīgi?

Lai­ka ap­stāk­ļus nav ie­spē­jams pār­vei­dot pēc pa­sū­tī­ju­ma, un – la­bi vien ir, jo da­žā­du pa­sū­tī­tā­ju gau­me var iz­rā­dī­ties kra­si at­šķi­rī­ga. Kad pie­nāk īs­ti kar­sta die­na, dažs glāb­jas no tvei­ces, kā vien spēj, cits tur­pre­tī cen­šas iz­man­tot kar­stu­mu sa­vā la­bā, jo, vi­ņa­prāt, pa­svīst ir ve­se­lī­gi.

Sa­dzī­vo­ša­nai ar eks­trē­mā­ka­jām va­sa­ras iz­paus­mēm iz­vē­la­mies da­žā­dus pa­ņē­mie­nus. Cik tie pa­ma­to­ti un ie­dar­bī­gi?

Auk­sta du­ša

Pār­kar­su­šam cil­vē­kam tas ir vis­la­bā­kais un ātr­ākais at­vel­dzē­ša­nās veids. Šķiet: jo auk­stāks ūdens, jo la­bāks efekts. To­mēr ne­va­jag pār­spī­lēt ar ūdens tem­pe­ra­tū­ru. Ja tas ir pā­rāk auksts, or­ga­nisms ie­slēdz sa­vus aiz­sarg­me­hā­nis­mus, asins­va­di sa­šau­ri­nās, un ķer­me­nis pār­stāj at­dot sil­tu­mu. Cil­vē­kam, kurš nav spe­ci­āli no­rū­dī­jies, la­bāk du­šo­ties rem­de­nā ūde­nī. At­vē­si­no­ties jū­rā vai ci­tā da­bis­kā ūdens­til­pē, ie­tei­cams ūde­nī ie­grem­dē­ties pa­ma­zām, ļau­jot ķer­me­nim pie­rast. Ļo­ti la­bi ir arī pa­dzer­ties kaut ko vē­su.

Sau­le aiz mā­ko­ņiem

Lai gan sau­les ul­tra­vi­ole­tais sta­ro­jums va­sa­ras ot­ra­jā pus­ē vairs nav tik in­ten­sīvs, jo­pro­jām, do­do­ties plud­ma­lē vai strā­dā­jot zem kla­jas de­bess, ir jā­lie­to sau­les aiz­sarg­kos­mē­ti­ka. Der­ma­to­lo­gi brī­di­na, ka sau­les ra­di­āci­ja sa­sniedz mūs arī tad, ja die­na ir ap­mā­ku­sies un dū­ma­kai­na, pat tā­dā ir ie­spē­jams tikt pie sau­les ap­de­gu­miem. Da­ži cil­vē­ki, ga­ta­vo­jo­ties va­sa­rai, spe­ci­āli iet uz so­lā­ri­jiem, lai ie­gū­tu pa­ma­ta ie­de­gu­mu, kas it kā pa­sar­gā no sau­les ap­de­gu­miem brī­vā da­bā. Spe­ci­ālis­ti no­rā­da, ka tā nav - ap­degt diem­žēl ie­spē­jams ne­at­ka­rī­gi no tā, ka esi bi­jis so­lā­ri­jā, tā­pēc jo­pro­jām jā­ie­vē­ro pie­sar­dzī­ba, cen­šo­ties ne­iet sau­lē die­nas vi­dū un lie­to­jot pret­ie­de­gu­ma krē­mus un los­jo­nus ar pie­tie­ka­mi augs­tu sau­les aiz­sarg­fak­to­ru. Iz­mai­ņas, ko ādā ra­da ul­tra­vi­ole­to sta­ru ie­dar­bī­ba, ga­du gai­tā uz­krā­jas, sek­mē­jot ādas sau­su­mu, no­ve­co­ša­nu un ļau­nā­ka­jā ga­dī­ju­mā - arī ādas vē­ža at­tīs­tī­bu.

Gai­šie va­ka­ri un miegs

Vai va­sa­rā, kad die­nas gai­šā da­ļa ir kriet­ni il­gā­ka, mums draud ie­mig­ša­nas grū­tī­bas? Ār­sti sa­ka: tā ne­va­ja­dzē­tu būt. Ja viss ir nor­mā­li un cil­vēks ie­vē­ro daudz­maz no­teik­tu die­nas re­žī­mu, tad or­ga­nisms ir no­ska­ņots pa­ņemt sa­vas li­ku­mī­gās as­to­ņas mie­ga stun­das jeb­ku­rā ga­da­lai­kā. Pro­tams, jā­rū­pē­jas par pie­mē­ro­tiem ap­stāk­ļiem gu­ļam­tel­pā - tur va­ja­dzī­gi bie­zi aiz­ka­ri, ne­drīkst būt par kar­stu, ne­pie­cie­šams svaigs gaiss un jā­iz­vē­las va­sa­rai at­bil­sto­ša plā­na gul­tas­ve­ļa. Ja draud ie­mig­ša­nas grū­tī­bas, ap­tu­ve­ni stun­du pirms gu­lēt­ie­ša­nas jā­at­sa­kās no sa­trau­co­šu fil­mu un zi­ņu si­že­tu ska­tī­ša­nās, da­tor­spē­lēm, in­ten­sī­vām fi­zis­kām no­dar­bēm.

Vai der jeb­kurš dzē­riens

Cil­vē­ki zi­na, ka va­sa­ras kar­stu­mā ir sva­rī­gi or­ga­nis­mā at­jau­not šķid­ru­ma krā­ju­mus. Katrs iz­vē­las tā­dus at­spir­dzi­no­šus dzē­rie­nus, kā­di vi­ņam la­bāk gar­šo. Uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti to­mēr ie­sa­ka at­tu­rē­ties no dzē­rie­niem, ku­ros ir ko­fe­īns, al­ko­hols vai daudz cu­ku­ra. Tiem bie­ži pie­mīt di­urē­tisks efekts, šķid­rums tiek pa­stip­ri­nā­ti iz­va­dīts no or­ga­nis­ma, un slā­pes at­grie­žas ar jaun­u spa­ru. Vis­la­bā­kais lī­dzek­lis to rem­dē­ša­nai ir tīrs ūdens, kam gar­šas uz­la­bo­ša­nai var pie­vie­not kā­du ogu, pi­par­mēt­ras ga­lot­nī­ti, cit­ro­na šķē­lī­ti u.c. No­der arī vāj­piens vai vieg­la zā­ļu tē­ja.

Kon­di­ci­onē­tais gaiss un sa­auk­stē­ša­nās

Kar­stā va­sa­rā īpa­ši kār­di­no­ša ir ie­spē­ja uz­tu­rē­ties tel­pā vai ma­šī­nas sa­lo­nā, kur dar­bo­jas gai­sa kon­di­ci­onē­tājs, ta­ču dau­dziem tā­dos ap­stāk­ļos ir ga­dī­jies arī sa­auk­stē­ties. Pats par se­vi kon­di­ci­onē­tais gaiss ne­iz­rai­sa sa­auk­stē­ša­nos, to da­ra vi­sur­eso­šie elp­ce­ļu vī­ru­si. Jā­se­ko, lai tem­pe­ra­tū­ras star­pī­ba ār­ā un tel­pā ar kon­di­ci­onē­to gai­su ne­bū­tu pā­rāk lie­la, jo tad or­ga­nis­ma imūn­sis­tē­ma ne­pa­spēj pie­lā­go­ties kra­sa­jām pār­mai­ņām un sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji tiek pie teik­ša­nas. Tā kā kon­di­ci­onē­ša­nas ie­rī­ces mēdz arī ma­zi­nāt gai­sa mit­ru­mu, tas pa­da­ra elp­ce­ļu gļot­ādas sau­sā­kas un vieg­lāk ie­vai­no­ja­mas, tā­pēc vien­lai­kus jā­rū­pē­jas arī par gai­sa mit­ri­nā­ša­nu.