Ve­se­lī­ba: Jaun­ākās at­zi­ņas par ko­en­zī­mu Q10

Sa­vu­laik pla­šā­ka sa­bied­rī­ba ko­en­zī­ma Q10 no­sau­ku­mu pir­mo­reiz ie­vē­ro­ja, ska­to­ties kos­mē­ti­kas lī­dzek­ļu rek­lā­mas tele­vī­zi­jā. Ko­en­zīms Q10 ir vi­ta­mī­niem līdz­īga vie­la, kas sa­sto­pa­ma vi­sās or­ga­nis­ma šū­nās un ir va­ja­dzī­ga, lai pār­vēr­stu ener­ģi­jā ar ēdie­nu uz­ņem­tās uz­tur­vie­las – tau­kus, ol­bal­tum­vie­las un ogļ­hid­rā­tus, kā arī no­dro­ši­nā­tu anti­ok­si­da­tī­vo aiz­sar­dzī­bu.

Me­di­cī­nas zi­nāt­nie­kiem šī vie­la pa­zīs­ta­ma jau vai­rāk ne­kā 50 ga­dus. Tur­pi­nās pē­tī­ju­mi par ko­en­zī­ma Q10 lo­mu cil­vē­ku ve­se­lī­bas uz­la­bo­ša­nā.

«Jaun­a pē­tī­ju­ma re­zul­tā­ti lie­ci­na, ka ko­en­zīms Q10 spēj at­vieg­lot sim­pto­mus un sli­mī­bas gai­tu pa­cien­tiem ar sirds maz­spē­ju,» sa­cīts SI­A Phar­ma Nord iz­pla­tī­ta­jā pa­zi­ņo­ju­mā pre­sei, at­sau­co­ties uz pub­li­kā­ci­ju tieš­sais­tē res­pek­tab­la­jā me­di­cī­nas iz­de­vu­mā Jo­ur­nal of Ame­ri­can Col­le­ge of Cardiology šā ga­da ok­tob­rī. «Lie­to­jot ko­en­zī­mu Q10, kas ir da­bis­ka vie­la, tiek uz­tu­rē­ti šū­nu pro­ce­si, kas sais­tī­ti ar ener­ģi­jas viel­mai­ņu. Tas no­dro­ši­na pa­pil­du iz­tu­rī­bu no­vā­ji­nā­tam sirds mus­ku­lim,» skaid­ro dā­ņu kar­di­ologs un pēt­nieks Dr. Svends Oge Mor­ten­sens no Ko­pen­hā­ge­nas slim­nī­cas Rig­shos­pi­ta­let Sirds ve­se­lī­bas cen­tra. Dr. Mor­ten­sens ir šā starp­tau­tis­kā pē­tī­ju­ma va­dī­tājs, viņš arī prak­ti­zē­jis ko­en­zī­ma Q10 lie­to­ša­nu sa­viem pa­cien­tiem kopš pir­ma­jiem klī­nis­ka­jiem pē­tī­ju­miem, kas ti­ka veik­ti Ko­pen­hā­ge­nā 1983. ga­dā.

Efek­tīvs pa­pil­dlī­dzek­lis

Pē­tī­ju­mā pie­da­lī­jās 420 pa­cien­tu ar hro­nis­ku sirds maz­spē­ju un katrs no vi­ņiem iz­gā­ja di­vus ga­dus il­gu kur­su, kur līdz­te­kus da­žā­diem me­di­ka­men­tiem, kas tiek no­zī­mē­ti sirds maz­spē­jas ār­stē­ša­nai, lie­to­ja arī ko­en­zī­mu Q10 vai at­tie­cī­gi pla­ce­bo. Pēc di­viem ga­diem ta­jā pa­cien­tu gru­pā, kas lie­to­ja ko­en­zī­mu Q10, bi­ja kon­sta­tēts par 43% ma­zāk ar sirds sli­mī­bām sais­tī­tu nā­ves ga­dī­ju­mu, sa­lī­dzi­not ar pla­ce­bo gru­pu. Tur­klāt pē­tī­ju­ma da­līb­nie­kiem, ku­ri sa­ņē­ma ko­en­zī­mu Q10, no­vē­ro­ja arī par 43% ma­zāk ar sirds ve­se­lī­bu sais­tī­tu kom­pli­kā­ci­ju, ie­skai­tot no­nāk­ša­nu slim­nī­cā sirds maz­spē­jas sa­asi­nā­ju­mu dēļ. Ana­li­zē­jot pē­tī­ju­ma re­zul­tā­tus, Dr. Mor­ten­sens se­ci­na, ka ko­en­zī­mam Q10 var būt lie­la no­zī­me, iz­man­to­jot to kā pa­pil­dlī­dzek­li kom­bi­nā­ci­jā ar tra­di­ci­onā­la­jām sirds maz­spē­jas ār­stē­ša­nas me­to­dēm. Tur­klāt šīs vie­las lie­to­ša­na ne­iz­rai­sī­ja pē­tī­ju­ma da­līb­nie­kiem ne­kā­das blak­nes.

Bi­o-Quinone Q10 Gold

Starp­tau­tis­kā ko­en­zī­ma Q10 aso­ci­āci­ja – bez­peļ­ņas or­ga­ni­zā­ci­ja, ku­ras viens no mēr­ķiem ir pē­tīt šo vie­lu un tās iz­man­to­ša­nas ie­spē­jas me­di­cī­nā, par ofi­ci­ālu eta­lo­na pre­pa­rā­tu at­zi­nu­si Bi­o-Quinone Q10 Gold. «Tas ti­ka iz­vē­lēts kā zel­ta stan­darts starp­tau­tis­ka­jiem ko­en­zī­ma Q10 pē­tī­ju­miem, pa­tei­co­ties zi­nāt­nis­ki pie­rā­dī­ta­jai bi­opie­eja­mī­bai un ne­kai­tī­gu­mam,» no­rā­dīts pa­zi­ņo­ju­mā pre­sei.

Eks­per­ta vie­dok­lis

Ne brī­num­zā­le, bet ie­spē­ja, ko ne­va­ja­dzē­tu ig­no­rēt

Uz Mā­jas jau­tā­ju­miem at­bild kar­di­olo­ģe Ani­ta Ma­ka­rov­ska

– Kas ir sirds maz­spē­ja, un kā tā ro­das?

– Par sirds maz­spē­ju sauc sa­ma­zi­nā­tu sirds mus­ku­ļa spē­ju sūk­nēt asi­nis.

Tā var ras­ties akū­ti – pēk­šņi, pie­mē­ram, ja cil­vē­kam ir liels mi­okar­da in­farkts, kad strau­ji iet bo­jā sirds dar­bī­bu no­dro­ši­no­šās mus­kuļ­šū­nas. Ša­jā ga­dī­ju­mā no­vē­ro asins spie­die­na kri­ša­nos (šo­ku) vai/un asins sa­strē­gu­mu plau­šās, kas ra­da iz­teik­tu el­pas trū­ku­mu (kar­di­ālo as­tmu, plau­šu tūs­ku). Bet bie­žāk sa­sto­pa­ma ir hro­nis­ka sirds maz­spē­ja, kas pa­ras­ti at­tīs­tās pa­kā­pe­nis­ki, un pirm­ie sim­pto­mi var pa­likt ne­pa­ma­nī­ti. Cil­vēks vien­mēr jū­tas no­gu­ris, bez pie­pū­les spēj veikt ma­zā­ku slo­dzi ne­kā ie­priekš. Pie ār­sta vis­bie­žāk vēr­šas tad, kad jau pa­rā­dās iz­teik­ta aiz­du­sa, sāk pie­tūkt kā­jas, trau­cē sirds­klau­ves.

– Kā­diem cil­vē­kiem vis­vai­rāk draud sirds maz­spē­ja?

– No­slie­ce uz hro­nis­ku sirds maz­spē­ju ir pa­cien­tiem, ku­ri at­ro­das tā sau­kta­jā ris­ka zo­nā: cil­vē­ki, ku­ri jau pār­cie­tu­ši mi­okar­da in­far­ktu; ku­riem ir pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens, sirds rit­ma trau­cē­ju­mi, me­ta­bo­lais sin­droms – cu­ku­ra di­abēts/pre­di­abēts, ap­tau­ko­ša­nās, pa­aug­sti­nāts ho­les­te­rī­na sa­turs asi­nīs, kā arī tie, kas ne­rū­pē­jas par sa­vu ve­se­lī­bu – ne­pa­rei­zi ēd, maz kus­tas, smē­ķē, pār­lie­ku lie­to al­ko­ho­lu, ne­vēr­šas pie ār­sta un ne­ār­stē sa­vu pa­mat­sli­mī­bu. Daž­reiz hro­nis­kas sirds maz­spē­jas ie­mes­lu ir grū­ti no­teikt.

– Kā­das ir pa­cien­tu iz­re­dzes, ār­stē­jot šo sli­mī­bu?

– Pa­cien­ta paš­sa­jū­ta, kā arī ār­stē­ša­na un prog­no­ze ir at­ka­rī­gas no sirds maz­spē­jas pa­kā­pes. Sa­ska­ņā ar Ņu­jor­kas Sirds aso­ci­āci­jas iz­strā­dā­to fun­kci­onā­lo kla­si­fi­kā­ci­ju I un II sta­di­jā, kad sim­pto­mi ir maz iz­teik­ti, sli­mī­ba sa­mē­rā la­bi pa­do­das ār­stē­ša­nai, bet II­I sta­di­jā ār­stē­ša­na ir sa­rež­ģī­tā­ka un ma­zāk efek­tī­va. Ja ie­stā­ju­sies IV sta­di­ja, no­piet­ni pa­lī­dzēt var ti­kai sirds trans­plan­tā­ci­ja. Diem­žēl tās ie­spē­jas ir stip­ri ie­ro­be­žo­tas.

– Kā no­tiek hro­nis­kas sirds maz­spē­jas ār­stē­ša­na?

– Hro­nis­kas sirds maz­spē­jas ār­stē­ša­na ir kom­plek­sa, diez­gan sa­rež­ģī­ta, pie­lā­go­ja­ma kat­ram in­di­vi­du­āli. Tā bal­stās gan uz pa­mat­sli­mī­bas ār­stē­ša­nu, gan sim­pto­mu no­vēr­ša­nu, gan sirds mus­ku­ļa stip­ri­nā­ša­nu. No­stip­ri­nāt sirds mus­ku­li pa­ras­ti pa­līdz me­ta­bo­lie lī­dzek­ļi, kas no­dro­ši­na la­bā­ku viel­mai­ņu un vai­rāk ener­ģi­jas sirds šū­nām. Ārsts no­zī­mē kon­krē­tus me­di­ka­men­tus at­ka­rī­bā no pa­cien­ta va­ja­dzī­bām. Daž­kārt iz­man­to­ja­mi arī eks­trak­ti no ārst­nie­cī­bas augiem, pie­mē­ram, vilk­ābe­les.

– Pē­dē­jā lai­kā sais­tī­bā ar sirds maz­spē­ju tiek mi­nēts arī ko­en­zīms Q10. Ko tas var dot šā­diem pa­cien­tiem?

– Tiek veik­ti no­piet­ni pē­tī­ju­mi par ko­en­zī­mu Q10, ko mēs vai­rāk pa­zīs­tam kā anti­ok­si­dan­tu, t.i., lī­dzek­li, kas dar­bo­jas pret brī­va­jiem ra­di­kā­ļiem, ku­ri sa­vu­kārt vei­ci­na šū­nu no­ve­co­ša­nos un bo­jā­eju. Pie­rā­dīts, ka ko­en­zīms Q10 ir ie­sais­tīts arī ener­ģi­jas ra­žo­ša­nas pro­ce­sā un ir sa­sto­pams prak­tis­ki vi­sos or­gā­nos, vis­vai­rāk ta­jos, ku­ru dar­bī­bai ne­pie­cie­šams daudz ener­ģi­jas – sir­dī, sma­dze­nēs, ak­nās, nie­rēs. Šo vie­lu uz­ņem ar ga­ļu (liel­lo­pu, cūk­ga­ļu), pākš­au­giem u.c. Ta­ču iz­rā­dās, ka lie­lā­ko da­ļu ko­en­zī­ma Q10 or­ga­nisms sin­te­zē pats. Ar ga­diem iek­šē­jā sin­tē­ze stip­ri sa­ma­zi­nās un šīs vie­las sāk trūkt, tai skai­tā arī sirds šū­nām. Starp­tau­tis­kos pē­tī­ju­mos pie­rā­dīts, ka ko­en­zī­ma Q10 lie­to­ša­na pa­pil­dus bā­zes te­ra­pi­jai sa­ma­zi­na hro­nis­kas sirds maz­spē­jas sim­pto­mus un uz­la­bo pa­cien­tu dzī­ves kva­li­tā­ti. Ir arī pē­tī­ju­mi par asins­spie­die­na sa­ma­zi­nā­ša­nos, lie­kā sva­ra sa­ma­zi­nā­ša­nos, pa­pil­dus lie­to­jot ko­en­zī­mu Q10. De­vu kat­ram in­di­vi­du­āli vis­la­bāk no­teiks ārsts, tā var svār­stī­ties ro­be­žās no 100 līdz 300 mg die­nā. Pro­tams, tā nav brī­num­zā­lī­te, kas iz­ār­stēs vi­sus hro­nis­kas sirds maz­spē­jas pa­cien­tus, ta­ču ig­no­rēt un ne­iz­man­tot ko­en­zī­ma Q10 la­bās īpa­šī­bas, ma­nu­prāt, bū­tu muļ­ķī­gi.