“Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem” ir viena no pirmajām lietām, ko redzam gandrīz katrā receptē. Tāpēc šķiet pašsaprotami — vispirms ieslēdzam cepeškrāsni, pagaidām, līdz tā sakarst, un tikai tad liekam ēdienu iekšā.
Taču izrādās, ka ne vienmēr tas ir obligāti nepieciešams - “King Arthur Baking” eksperti, izmēģinot dažādus konditorejas izstrādājumus, secinājuši, ka daļa no tiem ļoti labi izdodas arī tad, ja tiek likti vēl aukstā cepeškrāsnī. Savukārt dažiem ēdieniem karsta krāsns jau no pirmās minūtes ir ļoti svarīga.
Kad cepeškrāsni labāk noteikti uzkarsēt?
Pica, bagetes un kraukšķīga maize - šeit nav īstais brīdis taupīt dažas minūtes.
Ēdieniem, kuriem nepieciešams ātri iegūt kraukšķīgu garoziņu un labi pacelties, svarīga ir jau no sākuma augsta temperatūra. Tas īpaši attiecas uz picu, bagetēm, ciabatu un līdzīgu maizi.
Karsta cepeškrāsns palīdz mīklai ātri izplesties un veidot kraukšķīgu ārpusi.
Kruasāni, plācenīši un cepumi - arī šeit sākotnējais karstums ir būtisks. Pārāk lēna uzsilšana var ietekmēt to, cik labi mīkla paceļas un cik gaisīgs būs rezultāts.
Daudzas klasiskās kūkas - ja recepte skaidri norāda, ka kūka jāliek jau uzkarsētā cepeškrāsnī, šo norādi labāk ievērot. Kūkas struktūra veidojas cepšanas laikā, un temperatūrai ir nozīme tajā, cik ātri sāk darboties irdinātāji un nostiprinās mīklas struktūra.
Ko drīkst likt aukstā cepeškrāsnī?
“King Arthur Baking” eksperimentos aukstā cepeškrāsnī tika veiksmīgi cepti daži cepumi, mafini, ātrās maizes, dažas kūkas un augļu pīrāgi. Dažiem no tiem lēnāka uzsilšana pat deva interesantus rezultātus.
Piemēram, cepumi aukstā cepeškrāsnī var izplesties lēnāk un vienmērīgāk, savukārt mafini dažkārt paceļas augstāk.
Tas nenozīmē, ka tagad visas receptes jācep aukstā krāsnī - ja recepte prasa iepriekš uzkarsēt cepeškrāsni, drošāk ir to darīt, īpaši, ja svarīgs ir konkrēts rezultāts.
Kad vari mierīgi izlaist uzkarsēšanu?
Ja gatavo ēdienu, kuram nav nepieciešams straujš karstuma “starts”, aukstā cepeškrāsns var būt pilnīgi pieņemama.
Piemēram:
Tomēr tad jāņem vērā viena svarīga lieta — cepšanas laiks vairs nebūs tieši tāds pats kā receptē. Kamēr cepeškrāsns uzsilst, ēdiens jau atrodas tajā un sāk cepties, tāpēc jāskatās ne tikai pulkstenī, bet arī uz pašu ēdienu.
Kā ar gaļu un dārzeņiem?
Ja vēlies apbrūnināt gaļu vai dārzeņus, karsta cepeškrāsns palīdz ātrāk iegūt brūnu, gardu virskārtu. Īpaši tas svarīgi ēdieniem, kuros gribas kraukšķīgu ārpusi.
Savukārt ēdieniem, kas ilgstoši lēni gatavojas, piemēram, sautējumiem vai dažiem cepešiem, sākot no aukstas krāsns var būt mazāka nozīme.
Vēl viens pārsteigums: cepeškrāsns signāls ne vienmēr nozīmē, ka tā ir perfekti uzkarsusi
Ja cepeškrāsns nopīkst un paziņo, ka sasniegusi 180 °C, tas nenozīmē, ka visa krāsns iekšpuse ir vienmērīgi 180 °C.
“King Arthur Baking” eksperti norāda, ka dažādās cepeškrāsns vietās temperatūra var atšķirties un iebūvētie temperatūras indikatori ne vienmēr precīzi parāda reālo temperatūru, tāpēc cepšanai, kur svarīga precizitāte, noder atsevišķs cepeškrāsns termometrs.
Tātad — uzkarsēt vai ne?
Labākais īsais likums ir šāds:
Pica, kraukšķīga maize, bagetes, skones — uzkarsē noteikti.
Kūkas un citi konditorejas izstrādājumi — seko konkrētajai receptei.
Dažus pīrāgus, mafīnus, cepumus un ātrās maizes var sākt cept arī aukstā krāsnī.
Gaļai un dārzeņiem — ja gribi skaisti apbrūninātu virskārtu, labāk krāsni uzkarsēt.
Aukstas cepeškrāsns izmantošana nav universāls laika vai elektrības taupīšanas triks - ja konkrētajai receptei nepieciešams straujš karstums, pāris ietaupītās minūtes var beigties ar sausu, plakanu vai nevienmērīgi izceptu ēdienu.
