Dažiem banāns vislabāk garšo tad, kad tas jau kļuvis koši dzeltens un salds, bet citi izvēlas vēl zaļus, stingrus augļus ar izteikti blīvu tekstūru un mazāk saldu garšu. Taču vai zaļš banāns organismam ir nekaitīgs, vai arī labāk tomēr pagaidīt, līdz tas nogatavojas? Skaidro “Cleveland Clinic”.
Banānam nogatavojoties, tajā esošā ciete pakāpeniski pārvēršas vienkāršākos cukuros, tāpēc zaļš banāns ir mazāk salds un stingrāks, savukārt dzeltens banāns kļūst mīkstāks un saldāks.
Zaļajos banānos ir daudz rezistentās cietes - tas ir ogļhidrātu veids, kas tievajā zarnā netiek pilnībā sagremots. Šie ogļhidrāti nonāk resnajā zarnā, kur to var izmantot zarnu mikroorganismi, tāpēc rezistento cieti mēdz dēvēt arī par prebiotisku šķiedrvielu. Kādā pētījumā par zaļajiem banāniem pētnieki konstatēja ievērojamu rezistentās cietes un šķiedrvielu daudzumu un secināja, ka zaļajiem banāniem var būt labvēlīga ietekme uz zarnu veselību.
Vai tas nozīmē, ka zaļš banāns ir veselīgāks?
Ne gluži - drīzāk zaļam un gatavam banānam ir atšķirīgs uzturvērtības profils.
Zaļajā banānā esošā rezistentā ciete tiek sagremota lēnāk nekā parastie ogļhidrāti, tāpēc glikozes līmenis asinīs pēc tā ēšanas var pieaugt lēnāk. Nogatavojoties banānam, rezistentās cietes daudzums samazinās un palielinās vieglāk sagremojamo cukuru īpatsvars. (Cleveland Clinic)
Tāpēc cilvēkiem, kuriem patīk mazāk saldi augļi, zaļš banāns var būt pavisam interesanta izvēle.
Bet kāpēc pēc zaļa banāna dažiem sāp vēders?
Te arī slēpjas galvenais mīnuss - rezistentā ciete netiek pilnībā sagremota tievajā zarnā un nonāk resnajā zarnā, kur baktērijas to fermentē. Šī procesa laikā var veidoties gāzes, tādēļ cilvēkiem ar jutīgāku gremošanas sistēmu liels daudzums zaļu banānu var izraisīt vēdera pūšanos, gāzes vai diskomfortu. Arī pētījumos ar rezistentās cietes diētām šādas kuņģa-zarnu trakta sūdzības ir novērotas.
Tas nenozīmē, ka zaļie banāni būtu kaitīgi, vienkārši organisms uz lielu daudzumu rezistentās cietes var reaģēt atšķirīgi.
Tātad - ēst vai nogaidīt?
Ja zaļi banāni garšo, nav nepieciešams gaidīt, līdz tie kļūst dzelteni. Tos var ēst arī nenogatavojušos.
Vienīgais, ko vērts ņemt vērā - ja pēc tiem regulāri rodas vēdera pūšanās vai diskomforts, labāk izvēlēties nedaudz gatavākus banānus vai ēst mazāku daudzumu.
Savukārt pavisam zaļi banāni ir arī populāra sastāvdaļa dažādās virtuvēs - tos vāra, cep un izmanto ēdienu gatavošanā. No nenogatavojušiem banāniem gatavo arī miltus, kas ir bagāti ar rezistento cieti.
Tātad mīts, ka zaļš banāns būtu “slikts” vai kaitīgs tikai tāpēc, ka nav nogatavojies, nav pamatots. Tas vienkārši ir cits produkts ar citu cietes un cukuru attiecību - un dažiem cilvēkiem tieši tā garša un tekstūra patīk vislabāk.
Vai gumija ap banāniem var pagarināt to mūžu?
