Ja banāni mājās nogatavojas ātrāk, nekā spēj tos apēst, iespējams, esi dzirdējis par vienkāršu triku — aptīt banānu ķekara kātiņus ar pārtikas plēvi vai uzlikt tiem gumiju. Internetā šis padoms cirkulē jau gadiem, bet vai tas patiešām darbojas? Skaidro “Real Simple”.
Jā, šai idejai ir pamatojums, taču pati gumija nav nekāds maģisks banānu “konservants”. Galvenais šajā stāstā ir etilēns — gāze, ko banāni dabiski izdala nogatavošanās laikā.
Banānam nogatavojoties, tas sāk izdalīt vairāk etilēna. Šī dabiskā augu hormona ietekmē banāns kļūst dzeltenāks, mīkstāks un saldāks.
Interesanti, ka etilēns ne tikai veicina viena banāna nogatavošanos — tas var ietekmēt arī pārējos banānus, kas atrodas blakus. Tāpēc ķekars nereti nogatavojas diezgan vienmērīgi: viens banāns sāk kļūt dzeltens, pēc tam pārējie seko.
Tieši tāpēc banānu uzglabāšanas triki galvenokārt ir saistīti ar mēģinājumu samazināt etilēna ietekmi.
Vai gumija ap kātiņiem tiešām palīdz?
Te ir svarīga nianse - internetā bieži iesaka katram banānam atsevišķi aptīt kātiņu ar pārtikas plēvi. Tas var samazināt etilēna nokļūšanu apkārtējā gaisā, taču efekts nav garantēts un parasti nav dramatisks.
Savukārt vienkārša gumija ap banānu ķekaru pati par sevi etilēnu neaptur. Tā var palīdzēt tikai netieši — piemēram, ja ar gumiju nostiprina plēvi ap kātiņiem. Tātad “viena gumija” nav brīnumlīdzeklis.
Ja vēlies šo triku izmēģināt, labāk kātiņus aptīt ar nelielu pārtikas plēves gabaliņu un nostiprināt to ar gumiju.
Ir vēl vienkāršāks veids
Banānu ķekaru vari vienkārši sadalīt pa atsevišķiem banāniem - tas samazinās to savstarpējo ietekmi, un katrs auglis nogatavosies atsevišķi. Banānus turi istabas temperatūrā, kamēr tie vēl ir zaļgani vai dzelteni un vēlies, lai tie turpina nogatavoties.
Kad banāni jau sasnieguši vēlamo gatavības pakāpi, tos var pārvietot uz ledusskapi. Miza turpinās kļūt brūnāka, taču pats auglis parasti ilgāk saglabāsies stingrs un ēdams.
Triks ar citiem augļiem
Ja vēlies banānu nogatavināt ātrāk, vari to ievietot papīra maisiņā kopā ar ābolu vai citu gatavu augli, kas izdala etilēnu.
Savukārt, ja vēlies palēnināt nogatavošanos, banānus nevajadzētu turēt cieši noslēgtā maisā kopā ar citiem gataviem augļiem. Tieši pretēji — ļauj gaisam brīvi cirkulēt.
Tas pats princips jāņem vērā arī, kārtojot augļus virtuvē. Ābolus, bumbierus, banānus un citus etilēnu aktīvi izdalājošus augļus labāk neturēt cieši blakus tiem produktiem, kurus vēlies saglabāt ilgāk.
Tātad — gumija ir mīts vai darbojas?
Drīzāk puspatiesība.
Gumija viena pati banānu mūžu būtiski nepagarinās. Taču, ja to izmanto, lai nostiprinātu pārtikas plēvi ap banānu kātiņiem, trikam ir loģisks pamatojums — tas palīdz ierobežot etilēna izplatīšanos.
Tomēr daudz lielāku nozīmi spēlē kopējie uzglabāšanas apstākļi: temperatūra, gaisa cirkulācija, banānu gatavības pakāpe un tas, cik tuvu tie atrodas citiem nogatavojušiem augļiem.
Nākamreiz, kad nopērc veselu banānu ķekaru, nav nepieciešams to uzreiz apklāt ar plastmasas plēves slāņiem. Sadalīt ķekaru, turēt banānus brīvi un vajadzības gadījumā vēlāk tos ievietot ledusskapī ir daudz vienkāršāks veids, kā neļaut visiem banāniem vienlaikus pārvērsties par pārgatavu augļu kaudzi.
Lasiet arī par japāņu metodi, kā ilgāk saglabāt augļus svaigus.
