Lai nodzīvotu ilgu un veselīgu mūžu, svarīga nozīme ir ģenētikai, uzturam un fiziskajām aktivitātēm, taču zinātnieki atklājuši vēl vienu pārsteidzošu faktoru – un tas ir bērnībā izveidots ieradums būt apzinīgam, atbildīgam un disciplinētam.
Ilgstoši pētījumi liecina, ka bērni, kuri iemācās pildīt pienākumus, ievērot noteikumus un neatlikt darbus uz vēlāku laiku, vidēji dzīvo ilgāk un veselīgāk, raksta “BBC”, atsaucoties uz vienu no ilgākajiem personības pētījumiem pasaulē.
Pētījums ilga vairāk nekā 80 gadus
Viens no pazīstamākajiem pētījumiem par šo tēmu ir tā dēvētais Tērmena (Terman) mūža ilguma pētījums, kas sākās jau 1921. gadā ASV. Tajā zinātnieki sekoja vairāk nekā 1500 bērnu dzīvei vairāku gadu desmitu garumā, analizējot viņu veselību, personību, karjeru un dzīves ilgumu.
Rezultāti pārsteidza pat pašus pētniekus - izrādījās, ka viens no spēcīgākajiem ilgdzīvošanas faktoriem nebija ne augsts intelekts, ne bagātība, bet gan apzinīgums (conscientiousness).
Kas īsti ir apzinīgums?
Psihologi šo personības īpašību raksturo kā spēju būt organizētam, atbildīgam un konsekventam. Bērni ar augstāku apzinīguma līmeni biežāk pabeidz iesākto, ievēro noteikumus, rūpīgāk izturas pret saviem pienākumiem un retāk rīkojas impulsīvi.
Svarīgi, ka šīs īpašības nav tikai rakstura jautājums - tās lielā mērā var attīstīt ģimenē un skolā, veidojot ikdienas ieradumus.
Kāpēc tas ietekmē dzīves ilgumu?
Pētnieki uzskata, ka atbildīgāki cilvēki dzīves laikā biežāk pieņem veselīgākus lēmumus. Viņi retāk smēķē, mazāk iesaistās riskantās situācijās, regulārāk apmeklē ārstu, ievēro ārstēšanas norādījumus un vairāk rūpējas par savu veselību.
Laika gaitā šādu nelielu ikdienas izvēļu summa var būtiski ietekmēt gan saslimšanas risku, gan paredzamo dzīves ilgumu.
Ne tikai raksturs - nozīme ir arī ikdienas paradumiem
Zinātnieki uzsver, ka bērnības apzinīgums neveidojas pats no sevis. To palīdz attīstīt vienkārši ikdienas ieradumi - savas gultas saklāšana, mājas darbu pildīšana, atbildība par savām mantām, palīdzēšana ģimenē un prasme pabeigt iesākto.
Šādi paradumi māca bērnam plānot laiku, uzņemties atbildību un attīstīt paškontroli - īpašības, kas vēlāk dzīvē ietekmē ne tikai panākumus darbā, bet arī veselību.
Vai tas nozīmē, ka viss izlemts jau bērnībā?
Nē - pētnieki uzsver, ka personība nav nemainīga. Arī pieaugušā vecumā cilvēks var attīstīt disciplīnu, labākus ieradumus un veselīgāku dzīvesveidu.
Tomēr pētījums parāda, ka bērnībā iegūtās prasmes bieži kļūst par pamatu tam, kādus lēmumus pieņemam vēlāk dzīvē.
Lai gan gēniem ir nozīme mūsu veselībā un dzīves ilgumā, tie nav vienīgais noteicošais faktors. Viens no vērtīgākajiem "ieguldījumiem" bērna nākotnē var izrādīties pavisam vienkāršs - iemācīt viņam būt atbildīgam, pabeigt iesākto un ievērot ikdienas pienākumus, un zinātnieki uzskata, ka šādas īpašības ne tikai palīdz sasniegt mērķus, bet ilgtermiņā var būt saistītas arī ar garāku un veselīgāku dzīvi.
Psihologi brīdina - nesakiet savam bērnam, ka viņš ir gudrs!
