Tāpat kā politikā, arī medicīnā ir oligarhi, kas neļauj jauniem cilvēkiem tikt uz augšu un mērķtiecīgi attīstīties pašiem labākajiem katrā nozarē, piektdien publicētā intervijā “Latvijas avīzē” norādīja veselības ministra Jura Bārzdiņa ārštata padomnieks, Teksasas universitātes asociētais profesors ārsts Uģis Gruntmanis.
Viņš pauda viedokli, ka Eiropas un pasaules kontekstā nav saprotams, kā cilvēks, kas vada universitāti vienlaikus vada universitātes un slimnīcas klīniku, ir pilna laika profesors un par katru no šiem darbiem saņem algu pilnā apjomā.
“Tam būtu jāmainās. Katrs no šiem darbiem būtu jādara cilvēkam, kas tam spēj veltīt visus 100%, tikai tad lietas būtiski uzlabosies,” sacīja veselības ministra padomnieks.
Viņš arī informēja, ka Latvija pērn bijusi pirmajā vietā pasaulē pēc uzņemto medicīnas studentu skaita ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tādēļ būtu nopietni jāpārskata uzņemamo medicīnas studentu skaits.
“Igaunijā pēdējos desmit gadus medicīnas augstskolā uzņem 120 studentus gadā. Latvijā pagājušajā gadā uzņēma 480 pašmāju medicīnas studentus - gan maksas, gan valsts apmaksātos. Mēs pagājušajā gadā bijām pirmajā vietā pasaulē pēc uzņemto medicīnas studentu skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā nevajadzētu uzņemt vairāk par 220 medicīnas studentiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2,2 miljoniem līdz 1,9 miljoniem,” sprieda Gruntmanis.
Viņš norādīja, ka arī dažādu specialitāšu ārstu Latvijā ir proporcionāli vairāk nekā dažās ziemeļvalstīs, tomēr līdz šim jauno ārstu sagatavošana pa specialitātēm līdz šim nav notikusi pārdomāti un valstiski.
“Somijā, parēķinot uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir 29 neiroķirurgi, bet Latvijā – 49. Latvijā, kur ir zemākā dzimstība Eiropā, strādā 478 ginekologi, kamēr Somijā – 352, bet Dānijā – 224. To pašu var teikt arī par anesteziologiem reanimatologiem – Latvijā ir 420, Somijā – 363, bet Dānijā – 365,” informēja Gruntmanis.
“Tajā pašā laikā, zinot, ka Latvijā pieaug vecākā gadagājuma iedzīvotāju skaits, ir sagatavoti tikai trīs geriatri jeb ārsti, kas labāk pārzina vecāku cilvēku slimības. No viņiem strādā viens. Plānojam, ka šo specialitāti apgūs četri rezidenti. Līdzīga situācija ir arī reimatologiem, kuri ļoti nepieciešami vecākiem cilvēkiem. Mums ir 15, somiem – 50, bet dāņiem – 96 šādi speciālisti,” viņš minēja.