Mediķus uztrauc masalu izplatība Eiropā

Eiropas Savienības dalībvalstis Francija, Spānija un Beļģija, kā arī citas Eiropas valstis ziņo par vairāk nekā 10 000 saslimšanas gadījumiem ar masalām. Latvijā saslimšanas gadījumi nav reģistrēti, taču, kā Neatkarīgajai atzīst epidemiologi, samazinās iedzīvotāju vakcinācijas līmenis pret šo slimību, kas var radīt augsni masalu plašākai izplatībai.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kura bieži izraisa plašus uzliesmojumus, galvenokārt nevakcinēto vai daļēji vakcinēto personu vidū. Slimība izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.

Pašlaik uz vispārējā saslimstības fona ar masalām Latvijā saslimstība ar masalām nav novērojama, un pēdējo piecu gadu laikā valstī reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām.

Tomēr Latvijā pēdējos gados ir samazinājies vakcinācijas līmenis pret masalām, kā rezultātā gadā vidēji aptuveni 1000 bērnu paliek neaizsargāti pret šo infekcijas slimību. «Pieaugot nevakcinēto bērnu skaitam, tiek apdraudēta kopējā sabiedrības imunitāte un saslimstība ar masalām var kļūt par problēmu,» uzskata Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) direktore Baiba Rozentāle.

Epidemioloģiskā situācija Eiropas valstīs liecina, ka masalu uzliesmojums skar pret masalām nevakcinētos vai daļēji vakcinētos iedzīvotājus. Latvijā vakcinācija pret masalām, masaliņām uzsākta 1968. gadā, Neatkarīgajai stāsta LIC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Raina Nikiforova. Tomēr arī tagad ne visi tiek vakcinēti pret masalām. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem vakcinācijas aptverei jābūt 95–96 procentiem, bet Latvijā tā samazinās ar katru gadu, un 2010. gadā pret masalām bija vakcinēti tikai 91,6 procenti. PVO norāda: pateicoties imunizācijai, Eiropas reģionā ir likvidēts poliomielīts, un cer, ka līdz 2015. gadam ir iespējams izskaust masalas un masaliņas.

LIC sagatavojis skaidrojošu materiālu ģimenes ārstiem, pediatriem un Latvijas slimnīcām, pievēršot uzmanību, ka par ikvienu gadījumu, kuram pat uz aizdomu pamata tiek noteikta diagnoze masalas, ir jāziņo LIC epidemiologiem, lai laikus veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu pretepidēmijas pasākumus. Šie pasākumi ir būtiski, lai pasargātu citus cilvēkus no inficēšanās un saslimšanas ar masalām.

Masalas noris ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu, izsitumiem. Masalu vīruss var izraisīt smagas komplikācijas – plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un caureju. Nereti iedzīvotāji masalas jauc ar masaliņām, kas arī ir infekcijas slimība, taču norit vieglākā formā (tiesa, tā ir bīstama grūtniecēm un var radīt nopietnas problēmas mazulim).

***

UZZIŅAI

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā

2010. un 2009. gadā Latvijā NAV reģistrēti saslimšanas gadījumi ar masalām

Saslimšanas gadījumi reģistrēti 2008. gadā (saslimuši 3 cilvēki), 2006. gadā (6 cilvēki) un 2005. gadā (2 cilvēki)

Avots: Latvijas Infektoloģijas centrs