Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.
– Pretēji priekšvēlēšanu solījumiem veselības budžetu plāno samazināt par 12,5 miljoniem latu. Kā, jūsuprāt, tālāk strādās medicīnas jomā iesaistītie?
– Jāatzīst, ka 2010. gada budžeta plāns bija vēl sliktāks. Bet gada vidū Gundaram Daudzem un Valdim Dombrovskim izdevās vienoties par 26,2 miljoniem latu papildu finansējuma. Būšu optimists: arī nākamgad valdībai nāksies atrast papildu līdzekļus veselības aprūpei. Rūpīgi pārlasīju dokumentu ar nosaukumu Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Šajā dokumentā ir teikts: "Sākot ar 2011. gadu, nodrošināsim veselības aprūpes jomas pamatfunkciju budžetu ne mazāku kā iepriekšējā gada faktiskā finansējuma līmenī, neieskaitot ES finansējumu investīciju projektiem un tam paredzēto līdzfinansējumu." Zem šī dokumenta ir parakstījies Valdis Dombrovskis. Un man nav iemesla neticēt valdības vadītājam.
– Dīvaini, taču ļoti daudziem savukārt ir pamats viņam neticēt. Nebūs jau pirmā reize, kad premjers un viņa pārstāvētā Vienotība nepildīs solījumus.
– Nu tad man nāksies šīs deklarācijas izrakstus viņam laiku pa laikam piesūtīt. Turklāt – Dombrovskis nav Vienotība, un Vienotība nav Dombrovskis. Esmu Dombrovska fans: viņš ir stabils, mierīgs un godīgs. Protams, nevar prasīt, lai viņš iedziļinātos pilnīgi visos jautājumos. Bet pēdējās dienas ar valsts budžeta veidošanu man patiešām ir sāpju leja...
– Protams, jo budžets taču ir galvenā veselības aprūpes svira.
– Budžets ir nozīmīga svira, bet ne galvenā. Latvijas politikā un mediju vidē valda pieņēmums, ka veselības aprūpes galvenās sastāvdaļas ir nauda, celtniecība, aparatūra un zāles. Patiesībā galvenās sviras ir katra cilvēka attieksme pret savu veselību, tautas zināšanas par veselīgu un neveselīgu dzīvesveidu, profesionāļu zināšanas, talants un prasmes, un tikai tad nāk tie iepriekš minētie komponenti. Bet tautas sapratni un attieksmi pret veselību ir grūti mainīt uz labo pusi. Tad vieglāk ir iegrūst lielu naudu jaunā magnētiskās rezonanses aparātā vai mistiskā eveselībā.
– Manuprāt, jūs mazliet ideālistiski vērtējat veselības aprūpi.
– Nē, tā nav. 80% no cilvēka veselības stāvokļa nosaka viņa dzīvesveids. Kāpēc Latvijas vīrietis dzīvo vidēji desmit gadus īsāku mūžu nekā islandietis un astoņus gadus īsāku nekā zviedrs? Tāpēc, ka Latvijas vīrietis uzturā lieto daudz vairāk sāls un cukura, daudz vairāk smēķē. Ar medicīnu tam ir relatīvi maza saistība. Visvairāk cilvēka veselības stāvokli nosaka tie lēmumi, kas pieņemti Vides, Zemkopības un Satiksmes ministrijā. Un tikai ceturtajā vietā ir Veselības ministrija (VM). Latvijā ūdens un gaiss ir vieni no tīrākajiem uz Zemes, arī pesticīdu piesārņojums ir zemā līmenī. Ja tomēr mūsu veselība ir tik slikta un mūža garums tik īss, tas nozīmē, ka paši vien esam pie tā vainīgi.
– Jūs apgalvojat, ka sabiedrības attieksmi pret veselību ir grūti mainīt. Bet grūti ir arī novērtēt medicīnas profesionāļu zināšanas, prasmes un talantus.
– Nemaz nav tik grūti. Kopš atvēries Eiropas darba tirgus, mūsu ārsti un medicīnas māsas nonākušas šajā tirgū. Un izrādās, ka viņi tiek vērtēti neticami augstu. Anglija, Vācija, Francija, Skandināvijas valstis dažādi cenšas pārpirkt un aizmānīt Latvijas ārstus un medicīnas māsas. Jo latviešu ārsts ir gudrs, mācījies ne tikai pie datora, bet arī, kā mēdz teikt, uz pacienta, savukārt latviešu medicīnas māsas ir neticami darbspējīgas, pieticīgas un pedantiskas, apveltītas ar labām iemaņām. Turklāt latviešu ārsti un māsas labi runā un raksta ne tikai latviešu un krievu valodā, bet arī vismaz vienā vai divās svešvalodās. Tā sanācis, ka Eiropas darba tirgus pieprasa tieši Baltijas valstu medicīnas darbiniekus, un profesionāļa zināšanas un talantu varam izvērtēt piedāvātajās algās, kas daudzkārt pārsniedz Latvijas algas.
– Kāpēc tad visi Latvijas ārsti vēl nav ārzemēs?
– Ne no maizes vien mēs dzīvojam. Neesmu pārliecināts, ka aizvilinātos kolēģus gaida salda dzīve. Lielā mērā aizvilināšanā piedalās starpniekfirmas, kas pamanās kārtīgi uzvārīties uz aizvilinātā kolēģa rēķina. Vismaz pirmie gadi paiet nepateicīgā darbā, dzīvojot norādītajā dzīvesvietā par nepamatoti augstu cenu, atmaksājot dažādus starpniekfirmas izdevumus. Protams, latvietis ir izturīgs, pacietīgs un mērķtiecīgs, viņš agri vai vēlu savā jaunajā dzīvesvietā izsitas un kļūst ietekmīgs, cienījams un turīgs. Taču es vēlos pateikties katram Latvijas ārstam un katrai māsai, kura šajos grūtajos apstākļos ir palikusi uzticīga savai valstij un medicīnai, savas valsts cilvēku veselībai.
– Kamēr mēs sakām pateicības vārdus, tikmēr šīs starpniekfirmas veiksmīgi turpina aizvilināt daudzus talantīgus medicīnas darbiniekus, no kuriem liela daļa ir gados jauni cilvēki.
– Šā gada maijā parādījās ekonomikas ministra Arta Kampara parakstīta Ekonomikas ministrijas (EM) prognoze par bezdarba līmeni Latvijā laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam. Tajā tika ietverti apgalvojumi, ka "vislielākais nodarbināto skaita samazinājums sagaidāms ārstu profesijā – par 19,4%" un "vērienīgo valsts medicīnas un izglītības sistēmas reformu dēļ darbu zaudēs daudzi šo profesiju pārstāvji". Šos murgus nekavējoties apstrīdēja gan VM, gan medicīnas profesionālās asociācijas: mums jau šobrīd ir ārstu deficīts perifērijā un māsu deficīts gandrīz visā sistēmā! Tad, kad oktobrī hotelī Radisson Blu Hotel Latvia tika rīkotas un plaši reklamētas tā dēvētās medicīnas darbinieku karjeras dienas, kurās netika pieaicinātas Latvijas slimnīcas, bet rosījās tikai vervētāji, kļuva skaidrs, ka EM ziņojums ir iepriekš rūpīgi sagatavota provokācija. Vervētāji Latvijas slimnīcās līmēja aicinājumus ļauties vervēšanai karjeras dienās, pamatojoties tikai uz Kampara atziņām par bezdarbu.
– Laikam jau vervētāji zināja, ka arī Latvijā mediķiem nav nekāda saldā dzīve.
– Daudzi no tiem, kas devušies uz ārvalstīm, zina stāstīt spožus veiksmes stāstus, bet es zinu arī tādus, sevišķi par medicīnas māsām, kas atklāj cilvēku tirdzniecības sistēmu. Patiesībā ir pilnīgi vienalga, ko tirgot – smadzenes vai citus orgānus, taču skaidrs, ka cilvēktirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem biznesiem pasaulē. Tas notiek tā. Starpniekfirma dabū pasūtījumu no kādas ārvalstu klīnikas, savervē šeit kādu speciālistu, nosūta uz klīniku strādāt nevis, piemēram, par neirologu, kas viņš īstenībā ir, bet gan veikt paliatīvo aprūpi, ko negrib darīt vietējie iedzīvotāji. Tā paiet daudzi gadi. Jāteic, ārsti gan ir vairāk spējīgi sevi aizstāvēt šādās situācijās. Māsām ir grūtāk. Zinu kādu medmāsu, kas vienā no Beļģijas klīnikām septiņus mēnešus strādāja tikai par vēdertiesu.
– Skarbi teksti. Taču vēl skarbākiem tiem jābūt pret vietējiem spīdekļiem – Vienotības ministriem, kas ir līdzdalīgi situācijā, kāda patlaban vērojama valstī.
– Vai domājat tautas iznīcināšanas ministru Kamparu? Kamēr jaunais veselības ministrs Juris Bārzdiņš vēl nebija ieskrējies, Kampars Ministru kabinetā mēģināja caursist likumprojektu Grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, ar ko paredzēja atļaut tabakas reklāmu, piemēram, vides reklāmās, plakātos, bukletos un jebkādos citos informatīvajos materiālos, tajā skaitā tirdzniecības vietās. Man nācās par šo EM soli informēt Eiropas veselības komisāru un Pasaules Veselības organizācijas ģenerālsekretāri, jo Kampara personā tabakas lobijs darbojas kā negudrs. Zināt, politiķiem parasti ir par 15–20% zemāks IQ nekā vidēji iedzīvotājam ar augstāko izglītību. Politiķim tas ir tipisks domu gājiens: konfiscētās cigaretes atdot nabagiem. Tā sacīt, lai viņi ātrāk nomirst. Man ir lielas iebildes pret Kamparu. Es viņa vietā nekad nerunātu par veselības aprūpi. Ik reizi, kad viņš atver muti, man nākas rakstīt protestu premjeram.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"