Saskaņā ar jauno Invaliditātes likumu no nākamā gada cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti jānodrošina asistenti, kuri palīdzētu neredzīgajiem doties uz darbu, mācībām, iepirkties, pie ārsta un citur. Taču, lai gan Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi kārtību, kā tam vajadzētu notikt, pagaidām diemžēl nav skaidrs, kur ņemt šim pasākumam naudu.
Invaliditātes likums noteic, ka cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem. Tas ir jānodrošina tās pašvaldības sociālajam dienestam, kur cilvēks deklarējis savu dzīvesvietu. Tiesa, asistentu nenodrošinās tiem, kuri
saņem valsts pabalstu kopšanai.
LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas speciāliste Liene Kauliņa-Bandere stāsta, ka prioritāte asistenta nodrošināšanā būs tiem cilvēkiem, kuri strādā vai mācās. Cilvēkam būs iespēja pašam izvēlēties asistentu, tomēr, ja tādu atrast nevarēs, pašvaldībai būs pienākums to sameklēt. Kā stāstīja LM speciālisti, nereti cilvēki vēlas par asistentiem sev tuvus cilvēkus vai radiniekus, vispirms jau asistentam jābūt tādam, lai neredzīgais cilvēks uzticētos. Neredzīgo sabiedrībā esot ļoti liela ieinteresētība par šo pakalpojumu, to pierādījis arī pilotprojekts Cēsīs.
Sākotnēji bija iecerēts, ka topošie asistenti izies apmācības, taču tagad LM palikusi pie instruktāžas, proti, pirms darba uzsākšanas asistentam tiks sniegtas pamata zināšanas, tomēr priekšroka varētu būt cilvēkiem ar medicīnisku izglītību, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un tiem, kuriem ir pieredze darbā ar neredzīgajiem. Tajās Latvijas pilsētās, kur koncentrētāk dzīvo neredzīgie, piemēram, Rīgā (Juglā), Liepājā, Daugavpilī (Stropos), Cēsīs, asistentus varētu palīdzēt nodrošināt vietējās neredzīgo biedrības, kurām ir liela pieredze. "Paši cilvēki vēlas sev pietuvinātas personas no biedrībām," uz šādu neredzīgo cilvēku vēlmi norāda LM speciālists Jevgēnijs Strebkovs. "Ja cilvēks vēlas par asistenti savu kaimiņieni, kurai uzticas, viņš to varēs darīt." Speciālists sacīja, ka asistentiem būs jāslēdz uzņēmuma līgums un samaksa būtu aptuveni 1,80 stundā (iekļaujot sociālās iemaksas) vai 200 latu mēnesī.
Pēc LM aprēķiniem, maksimālais skaits cilvēku, kuri varētu pieteikties asistenta pakalpojumiem, ir 735. Saskaņā ar LM izstrādāto kārtību, ja neredzīgajiem būs algots darbs, asistenta pakalpojumu varēs izmantot 10 stundas nedēļā, tikpat, ja cilvēks mācīsies vai regulāri apmeklēs dienas centru; piecas stundas – regulāro pirkumu veikšanai, tikpat ārsta, sociālā dienesta, pasākumu, sabiedrisko vietu apmeklēšanai.
Uz jautājumu, kāpēc asistentu nodrošināšanu nevar uzticēt pašām neredzīgo biedrībām, jo sociālajiem dienestiem tas būtu papildu slogs un bez papildu samaksas, LM speciālisti atzina, ka biedrības neesot visā Latvijā, bet sociālie dienesti – gan, turklāt sociālo dienestu uzdevums ir rūpēties par cilvēkiem. Viena lieta esot nodrošināt tiflotehniku (tehniskās palīgierīces redzes invalīdiem, kuras pašlaik neredzīgajiem nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība), bet pavisam cita – individuālos asistentus, tāda ir LM nostāja.
Atrisināt organizatoriskos jautājumus ir svarīgi, taču vēl svarīgāk – vai šim pakalpojumam būs nauda? Pēc LM aplēsēm, nākamgad būtu nepieciešami 657 tūkstoši, bet 2012. gadā – 689 tūkstoši latu. No LM atbildes var noprast, ka vēl nav zināms, vai šāds finansējums vispār būs. L. Kauliņa-Bandere atzina, ka Finanšu ministrija pateikusi: LM būs jāveic optimizācija nākamgad un jāatrod šī nauda iekšējos resursos. Tas nozīmē, ka nekādu garantiju asistentu pakalpojuma ieviešanai pagaidām nav.
No 2013. gada šāds asistentu pakalpojums saskaņā ar likumu jāievieš arī citām personām ar invaliditāti, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem.