"Gaismas pils" pelnīs ar konferencēm un autostāvvietām

Jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā paredzēts gūt ap 800 000 latu lielus ieņēmumus no telpu iznomāšanas ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, konferencēm, kā arī iekasējot maksu par auto novietošanu.

Paredzēts, ka telpas, kas atvēlētas publiskai pieejai, būs vien puse no ēkas. To, cik reālas ir šādas peļņas ieceres, rādīs laiks.

Pelnīs arī ar izstādēm

"Šobrīd nav iespējams precīzi nosaukt, cik lieli būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) uzturēšanas izdevumi, uzsākot darbību jaunajā ēkā, tā iemesla dēļ, ka patlaban nav zināmi ne elektrības, ne ūdens, ne apkures tarifi, kas ietekmēs LNB jaunās ēkas uzturēšanas izmaksas pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Saskaņā ar LNB 2008. gadā sagatavotajiem aprēķiniem jaunās ēkas uzturēšana gadā varētu izmaksāt līdz aptuveni 800 000–900 000 latu, taču prognozes arī liecina, ka pēc LNB darbības uzsākšanas jaunajā ēkā bibliotēkas ieņēmumi varētu pārsniegt 800 000 latu gadā," skaidro Kultūras ministrijas (KM) preses pārstāve Dace Vizule.

Viņa uzsver, ka bibliotēkas darbība jaunajā ēkā ļaus būtiski palielināt tās ieņēmumus. "Ieņēmumu pieaugumu Latvijas Nacionālā bibliotēka veicinās ar plašāku piedāvāto pakalpojumu klāstu, kas ietvers informatīvos pakalpojumus, infrastruktūras pakalpojumus, telpu iznomāšanu konferencēm un izstādēm," precizē KM pārstāve.

Ģenerēs idejas

Latvijas Nacionālā bibliotēka savā interneta vietnē norāda, ka jaunās bibliotēkas mārketinga plāns balstās uz ideju par ienākumu ģenerēšanu no ēkas infrastruktūras pakalpojumiem un pašu sniegtajiem bibliotekārajiem pakalpojumiem.

Bibliotekārie pakalpojumi veidojas no nepastarpinātiem informācijas ieguves, apstrādes un pieejas nodrošināšanas procesiem, citiem vārdiem – tā ir informācijas sniegšana ļoti dažādos veidos. Ieņēmumi no bibliotekārajiem pakalpojumiem nedrīkst būt pretrunā ar Bibliotēku likumu, kā arī Eiropas Padomes rekomendāciju (maksa par bibliotekārajiem pakalpojumiem nedrīkst būt šķērslis informācijas piekļuvei nevienai no sabiedrības grupām). Tāpat Eiropas digitālā bibliotēka Europeana (LNB ir tās dalībniece) saskaņā ar ES rekomendācijām neparedz ienākumu gūšanu.

Šajā gadījumā ar ēkas uzturēšanu saistāmi ieņēmumi no infrastruktūras. Ir vairāki virzieni, kuri tiks attīstīti jaunajā bibliotēkas ēkā. Šo kopējo politiku var ilustrēt ar Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi. Kopumā gada laikā tur tiek ieņemti 450 000 latu, bet apsaimniekošanas izdevumi ir 620 000 latu. Salīdzinājumam – LNB izdevumi patlaban ir 460 000 latu, ieņēmumi – nulle.

Maksās arī tūristi

Gaismas pils savus ieņēmumus plāno no sabiedriskās ēdināšanas, konferenču telpām, autostāvvietām, īslaicīgiem un lielākiem, kompleksiem pasākumiem, izmantojot arī foajē platības, piemēram, grāmatu gadatirgiem, liela mēroga pieņemšanām, kā arī tūristiem.

Atkarībā no tā, kā notiks autostāvvietu būvniecība (iespējams, tā būs valsts un privātā partnerība), kaut kādi ieņēmumi no autostāvvietu izmantošanas varētu ienākt arī LNB. Piemēram, Vācijas Nacionālajā bibliotēkā diferencē autostāvvietas cenas. Bibliotēkas pastāvīgajiem apmeklētājiem maksa ir četras reizes mazāka nekā citiem klientiem.

Jauno bibliotēku pieredze rāda, ka bibliotēkas apmeklē ekskursanti vai tūristi. Ar laiku tie kļūst par maksas pasākumiem. Ekskursijā tiks iekļauts arī kores apmeklējums. Divstāvu kore tiks izmantota arī nelieliem publiskiem pasākumiem.

Pieejama puse

Visi telpu aprēķini LNB veikti, pamatojoties uz Vācijā izstrādātajām bibliotēku būvniecības normām, kam nav analoga Latvijas būvniecības normatīvos. Gaismas pils ēkas kopējā platība sadalāma piecās lielās zonās – publiskajā, lasītāju, krātuvju, darbinieku un tehniskā nodrošinājuma zonā.

Publiskā zona būs 23 procenti no ēkas kopējās platības. Ēkas pirmais stāvs un daļēji arī -1. stāvs paredzēts kā publiskā telpa, kas ir brīvi pieejama ikvienam, arī tiem, kuri nav bibliotēkas lasītāji. Publiskajā zonā tiks izvietots Latviešu grāmatniecības muzejs, bibliotēkas izstāžu zāle, kurā tiks iekārtotas tematiskās izstādes no bibliotēkas fondiem, konferenču centrs ar transformējamu lielo zāli 380 sēdvietām un nelielām konferenču zālēm -1. stāvā.

Publiskajā zonā atradīsies interneta un jaunāko laikrakstu kafejnīca, bibliotēkas suvenīru un grāmatu veikals. Bibliotēkas ēkas 1. stāvā atradīsies ēdnīca/restorāns – neatņemama iekšējās infrastruktūras sastāvdaļa ikvienā šāda līmeņa bibliotēkā. Publiskās zonas telpas atradīsies arī bibliotēkas ēkas augstākajos stāvos – piemēram, izstāžu zāles Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā un Mākslas centrā. Pie publiskās zonas telpām pieskaitāmas arī bibliotēkas nodaļas, kas pilda publisku pakalpojumu izdevējiem, un bibliotēku attīstības institūts ar tālākizglītības centru.

Lielākā Gaismas pils daļa būs atvēlēta tieši lasītājiem. Lasītāju zona būs 27 procenti no ēkas kopējās platības. Lasītavas atradīsies no mezonīna stāva līdz 8. stāvam. Ēkas apakšējos stāvos, kur paredzamas lielākas lasītāju plūsmas, paredzēts izvietot uzziņu centru, sociālo un humanitāro zinātņu, biznesa literatūru, mākslas centru. Augšējos stāvos, kur lasītavu platība būs proporcionāli mazāka, atradīsies specializētās lasītavas, piemēram, karšu vai sīkdarbu nodaļas. Īpašs būs bibliotēkas ēkas piektais stāvs, kur paredzēts izvietot Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, Letonikas nodaļu, Latvijas Universitātes Literatūras un mākslas institūta Folkloras krātuvi un Dainu skapi.

Lasītavās brīvā pieejā tiks izvietotas 350 000 grāmatu, kas saskaņā ar bibliotēku plānošanas normatīviem aizņem 3500 kvadrātmetru jeb 30 procentu no visas lasītāju zonas platības.

Atsevišķa daļa paredzētā krātuvēm, kas veido 12 procentus no ēkas kopējās platības. Tās būs izvietotas no 2. līdz 9. stāvam atsevišķā krātuvju blokā, kurā tiks nodrošināti ideāli apstākļi literatūras un cita veida drukāto materiālu uzglabāšanai. Gaismas pilī 18 procenti no ēkas kopējās platības tiks atvēlēti tieši darbiniekiem. Darbinieku zonā būs darba vietas visiem lasītāju apkalpošanas nodaļu darbiniekiem, kā arī citiem speciālo nodaļu bibliotekāriem un bibliogrāfiem, kuri veic pētniecisko un zinātnisko darbu.

Ceturtā daļa no visām telpām būs tehniskās telpas, to skaitā vertikālās komunikācijas – ventilācijas kameru telpas, transformatoru apakšstacijas, elektro, vājstrāvu un citas bibliotēkas darbību un klimatu nodrošinošas iekārtas/telpas, serveru telpas, kāpņu telpu un liftu šahtas.

Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais