Čakša pašlaik neredz iemeslus pedagogu streikam

© f64.lv, Kaspars Krafts

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pašreiz neredz iemeslus tam, lai pedagogi sāktu streiku.

"Vai šobrīd skolotājiem būtu iemesls streikot? Es teiktu, ka nē, bet es, protams, respektēju arodbiedrības izvirzītos jautājumus," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Čakša.

Viņa paskaidroja, ka arī politiski šobrīd redzot pilnu atbalstu tam, ka skolotāju algas ir prioritāte.

Jau vēstījām, ka koalīcija pirmdien konceptuāli vienojusies par pedagogu atalgojuma zemākās stundas likmes palielināšanu no 1.septembra.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim. Saskaņā ar šo grafiku no šī gada 1.septembra zemākā vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro (pirmsskolas pedagogiem - 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

Čakšas iesniegtais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025.gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1.septembri.

Tāpat ziņots, ka, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.