Atklās pilnībā pabeigto piemiņas memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai

Pirmdien, 3. decembrī, plkst. 12.00 Torņkalnā, Vilkaines ielā, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs svinīgi atklās Komunistiskā terora upuriem veltītā memoriāla „Putenī” otro kārtu.

Piemineklis Torņkalnā tika atklāts 2001. gadā, taču tas nebija pabeigts pilnībā. Atbilstoši tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas mākslinieciskajai iecerei, tagad skulpturālais ansamblis „Putenī” papildināts ar kaltiem akmeņiem, kur iegravēti izsūtījuma vietu nosaukumi. Izvietotas melna akmens plāksnes, lai varētu pieiet pie pieminekļa un tur nolikt ziedus. Atbilstoši autoru iecerei, kompozīcijas malā uzstādīti stikla paneļi, kuros iegravēta informācija par represijās cietušajiem. Veikti arī apkārtnes labiekārtošanas darbi un papildināti stādījumi. Granīta segumā pie katra no akmeņiem iestrādāts nakts apgaismojums.

Kā norāda ansambļa autori: „Memoriāla kompozīcijas centrā novietotā skulptūru grupa simboliski raksturo laiku, kas aizvesto dzīves sagrieza traģiskā „likteņa putenī””.

Rīgas dome šā gada budžetā piešķīra 56 tūkstošus latu tēlnieciskās ieceres īstenošanai, un vēl 122 tūkstošus latu– pilnīgai monumenta 2. kārtas pabeigšanai.

Rīgas Pieminekļu aģentūra ir uzsākusi sarunas ar „Latvijas Dzelzceļu”, lai pašreizējā Torņkalna dzelzceļa stacijas ēkā varētu izveidot informācijas centru par šo Latvijas vēstures traģisko laiku.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais