Rīgas domes kukuļņēmēji šokā par apcietināšanu tiesas zālē

© f64

Rīgas apgabaltiesa piektdien pieņēma negaidīti bargu spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu lietā – bijušajam Attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam aiz restēm būs jāpavada astoņi gadi, bet viņa vietniekam un amata pārņēmējam Pēterim Strancim tiesa piesprieda sešu gadu cietumsodu.

Tomēr par vislielāko zaudētāju laikam jāuzskata šā paša departamenta bijušais administrācijas vadītājs Raimonds Janita.

Lai gan viņš lietas ietvaros aktīvi sadarbojās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un, visticamāk, izmeklētāji viņam bija solījuši iespējami maigu sankciju piemērošanu, tiesa tomēr lēma citādi, un R. Janitam tika piespriests reāls trīs gadu cietumsods. Pārējie apsūdzētie tika sodīti ar naudas sodu.

Negaidīja šādu iznākumu

Pirms sprieduma P. Strancis Neatkarīgajai sacīja, ka tic tiesas taisnīgumam un pat nepieļauj, ka viņam varētu tikt piespriests cietumsods. «Es zinu, ko esmu vai, pareizāk sakot, neesmu darījis. Domāju, ka arī tiesa būs izvērtējusi lietu pēc būtības, un ticu, ka spriedums būs taisnīgs,» viņš norādīja. V. Štrams, acīmredzot nojaušot notiesājošo spriedumu, ar medijiem īpaši kontaktēties nevēlējās. Interesanti, ka uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies R. Janitas advokāts Egons Rusanovs, iespējams, tāpēc, ka reālu cietumsodu savam klientam uzskatīja par maz ticamu – pat prokuratūra R. Janitam prasīja vien gadu aiz restēm, turklāt advokāta lūgums par nosacīta soda piemērošanu šķita visai pamatots, ņemot vērā, ka lielākā daļa apsūdzības balstījās tieši uz R. Janitas it kā brīvprātīgi sniegtajām liecībām. Savukārt uzņēmēja Ināra Vilkaste uz sprieduma pasludināšanu ieradās pēdējā brīdī, tāpēc viņas domas pirms tik izšķirošā lēmuma uzzināt neizdevās.

Apcietina tiesas zālē

Īpaši šokējošs gan apsūdzētajiem, gan viņu advokātiem bija tiesas nolēmums par notiesāto apcietināšanu tiesas zālē. Spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, un 20 dienu laikā to var pārsūdzēt augstākas instances tiesā, turklāt līdz šim visi apsūdzētie bija precīzi ievērojuši viņiem piemēroto drošības līdzekli, ne reizi nebija izvairījušies vai kā citādi kavējuši vai ietekmējuši taisnīgas tiesas norisi. P. Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš tūlīt pēc sēdes Neatkarīgajai norādīja tieši šo uz aspektu. «Es tiešām neredzu iemeslu tik bargas sankcijas piemērošanai, manuprāt, zinot mana aizstāvamā ģimenes stāvokli un viņa līdzšinējo attieksmi pret procesu, nav pamata uzskatīt, ka viņš varētu mēģināt pamest valsti vai kā citādi izvairīties no tiesas lemtā,» norādīja advokāts.

Arī pats P. Strancis īsā sarunā pirms roku dzelžu uzlikšanas norādīja, ka šis spriedums visvairāk skars tieši viņa ģimeni. «Tas vienkārši nav taisnīgi ne pret maniem tuviniekiem, ne mani,» viņš uzsvēra. Mazrunīgs bija uz tiesas pretimnākšanu cerējušais R. Janita, kas tikai norādīja, ka tiesa acīmredzot ir izdarījusi savus secinājumus un vismaz pagaidām viņam ar to ir jārēķinās. Pārējie apsūdzētie, īpaši I. Vilkaste, kurai prokurors prasīja trīs gadu cietumsodu, varēja atviegloti uzelpot – lai gan atzīti par vainīgiem, brīvība viņiem netika atņemta. Kukuļus devušie Andrejs Inkulis un Igaunijas pilsonis Prīts Tomings tika sodīti ar 24 tūkstošu latu naudas sodu, bet I. Vilkastes maciņš kļūs par 40 tūkstošiem latu plānāks. Jāpiebilst, ka arī cietumsodu nesaņēmušo apsūdzēto advokāti jau tūlīt pēc sprieduma rezultējošās daļas uzzināšanas pieļāva, ka tas tiks pārsūdzēts, bet tiesas zālē arestēto personu aizstāvji par šādu nākamo soli bija gandrīz simtprocentīgi pārliecināti.

Joprojām jautājumi

Tiesas spriedumu, visticamāk, vērtēs augstākas instances, tomēr daudzi jautājumi joprojām nav līdz galam skaidri. Neatkarīgā jau rakstīja par pretrunām, kuras kļuva redzamas tiesas izmeklēšanas laikā.

Kā medijiem pēc sprieduma sacīja advokāts S. Vārpiņš, esot sajūta, ka tiesa vairāk gājusi tā dēvētās paraugprāvas ceļu. «Zināmā mērā to var saprast – cilvēki taču gaida, ka sliktie sēdēs cietumā. Manuprāt, tiesai bija jāparāda lielāka taisnīguma izjūta,» teica advokāts. Jāpiebilst, ka pat gadījumā, ja augstāka instance atcels vai kā citādi mainīs tikko iznesto spriedumu, līdz tam var paiet vismaz pāris gadu.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais