Arī Administratīvā apgabaltiesa šodien noraidīja pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova (S) sūdzību par viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amata 2019.gada pavasarī.
Tiesa noraidīja Ušakova pieteikumu atzīt par prettiesisku toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) 2019.gada 4.aprīļa rīkojumu, ar kuru Ušakovs tika atstādināts no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, aģentūru LETA informēja tiesā.
Apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas un pareizi tās interpretējusi. Līdz ar to apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka pieteicējam ir atšķirīgs viedoklis par lietas faktisko apstākļu novērtējumu un piemērojamo tiesību normu interpretāciju, kā arī uz tā pamata izdarītajiem secinājumiem. Taču tas, ka pieteicējs nepiekrīt tiesas konstatētajam un tiesas izdarītajiem secinājumiem un argumentācijai, nenozīmē, ka šie secinājumi ir nepareizi un kļūdaini vai ka lieta šajā daļā izskatīta neobjektīvi.
Apelācijas instance norāda, ka ieguldījumu veikšana SIA "Rīgas satiksme" sabiedrības pašu kapitālā, nepalielinot sabiedrības pamatkapitālu, ir prettiesiska. Turklāt šādas nepareizas finanšu uzskaites rezultātā nevar gūt pārliecību par budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Turklāt lēmums par ieguldījumu veikšanu pēc savas būtības nevar būt tikai politisks lēmums. Pieteicējs gan kā SIA "Rīgas satiksme" kapitāla daļu turētāja pārstāvis, gan kā domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par normatīvajiem aktiem neatbilstošu pašvaldības mantas samazinājumu, secinājusi apgabaltiesa.
Toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas izdeva 2019.gada 5.aprīlī. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi.
Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz "Rīgas satiksmes" finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi. Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma "Par grāmatvedību", Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem" normas.
Ušakovs Pūces lēmumu apstrīdēja tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2020.gada aprīļa sākumā noraidīja Ušakova pieteikumu, ar kuru bija pārsūdzēts Pūces rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.
Ušakovs pēc sprieduma paziņoja, ka viņam tiesas spriedums nebija pārsteigums un šāds iznākums esot bijis sagaidāms. Vēlāk viņš pārsūdzēja sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu, tāpēc lieta nonāca Administratīvajā apgabaltiesā.
Politiķis uzsvēris, ka, tiesājoties ar Pūci, tiesai visus dokumentus sagatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieki, kas, viņaprāt, "pats par sevi ir jautājums par interešu konfliktu".
Ušakovs norādījis, ka lietas tiesnese ir kādreizējā VARAM Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas juriste un Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja, kura attiecīgajā laika periodā strādāja kopā ar sešiem tiesvedībā iesaistītiem VARAM pārstāvjiem - personām, kuras tiesvedībā ir sagatavojušas tiesai adresētus ministrijas dokumentus, parakstījušas tos un/vai veikušas VARAM pārstāvību tiesas sēdē.
Savukārt tiesā aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka Ušakovs nekorekti atspoguļojis informāciju par lietu. Tiesā skaidroja, ka lieta tika izskatīta koleģiāli - trīs tiesnešu sastāvā. Jautājumu par tiesnesei pieteikto noraidījumu izlēma pārējie tiesas sastāva tiesneši tiesas sēdē, atzīstot, ka pieteicēja pārstāvju pieteiktajam noraidījumam nav pamata. Fakts, ka tiesnesis pirms tam ir strādājis kādā iestādē, nav par pamatu, lai tiesnesis neskatītu konkrēto lietu.