Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma nosūtījusi vēstuli Rīgas domei, kurā lūdz sniegt viedokli par speciāla likuma par galvaspilsētu Rīgu nepieciešamību un aktualitāti.
Ja Rīgas pilsētas dome atbalsta vajadzību pēc šāda likuma, pašvaldība tiek lūgta iesniegt priekšlikumus par likuma saturu - noregulējamiem jautājumiem, pašvaldības pārvaldes organizācijas īpatnībām un citiem.
Atbildi RAPLM gaida divu nedēļu laikā.
Jautājums par speciāla likuma par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu izstrādāšanu tika aktualizēts jau 2003.gadā. Toreiz apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Latvijas galvaspilsētu Rīgu.
TB/LNNK ierosina noteikt, ka Rīgas pašvaldības deputātiem būs tādi paši amata ierobežojumi kā ministriem un Saeimas deputātiem, tādējādi Rīgas domes deputāti nevarētu būt amatpersonas pašvaldības izpildinstitūcijās.
Apvienība savā likumprojektā piedāvāja arī divkārt samazināt pilsētas domes deputātu skaitu, paredzēt, ka Rīgai, veidojot savas pārstāvniecības ārzemēs, to darbība jāsaskaņo ar Latvijas Ārlietu ministriju.
TB/LNNK ierosināja arī noteikt, ka Rīgas domes priekšsēdētājs ir arī pilntiesīgs Ministru kabineta (MK) loceklis un Rīgas domei lēmumu pieņemšanā Ministru kabinetā ir tādas pašas tiesības kā ministrijām.
Apvienība sagatavotajā likumprojektā bija arī ierosināts noteikt, ka Rīgas domes priekšsēdētāju var atlaist ne tikai viena trešā daļa pašvaldības deputātu, bet arī Ministru prezidents vai Saeima.
Likumprojektā paredzēts uzlikt Rīgas pašvaldībai par pienākumu saskaņot ar MK pilsētas attīstības plānu, ekonomiskās attīstības un vides plānus, kā arī pilsētas budžetu.
Likumprojektu par Rīgu gatavoja arī Rīgas domes izveidotā darba grupa, kas uzskatīja, ka likumā lielākā uzmanībā būtu jāvelta Rīgas pašvaldības funkciju noteikšanai, lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanai, kā arī galvaspilsētas pašvaldības amatpersonu atbildības precizēšanai.