"Mans secinājums – pilnīgi pa tukšo, tā ir viena vienīga atrakstīšanās," domā SIA Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) valdes loceklis Andris Dzenuška.
Neatkarīgā jau rakstīja par kanalizācijas ūdeņu novadīšanu Ķīšezerā no krastā esošajiem Sužiem, kurā vainoja arī vairākas daudzdzīvokļu mājas. Namu apsaimniekotāji iesniedza Rīgas domē (RD) vēstules, vaicājot, kad tā plāno izveidot lokālu attīrīšanas iekārtu, jo likuma Par pašvaldībām 15. punkts nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir "organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds".
NĪP apsaimnieko vienu no mājām Ķīšezera krastā, tāpēc RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldē augusta sākumā iesniedza vēstuli, lai informētu, ka jau vairākus gadus nestrādā sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras savulaik apkalpoja Aizsardzības spēku bāzi Jaunciema gatvē un tai piegulošo māju kompleksu, kā arī to, ka iedzīvotājiem kanalizācijas notekūdeņu izvešana ar asenizācijas autotransporta palīdzību izmaksā nesamērīgi dārgi. Šonedēļ NĪP saņēma atbildi, kurā norādīts, ka "2009. gadā
RD Vides departaments vērsās pie SIA Rīgas ūdens ar lūgumu sniegt informāciju par plānoto pilsētas kanalizācijas tīkla izbūvi šajā teritorijā, uz ko uzņēmums sniedza atbildi, ka finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tuvākajā laikā nav paredzēta jaunu kanalizācijas tīklu izbūve Jaunciema gatves rajonā Suži".
Lai nepieļautu Ķīšezera piesārņošanu, Vides pārvalde uzskata, ka līdz jautājuma galīgai atrisināšanai ir jāturpina kanalizācijas notekūdeņu savākšana un izvešana uz notekūdeņu bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. Bet jaunas attīrīšanas iekārtas izbūve nav plānota agrāk kā 2018. gadā. Tas nozīmē, ka ezera piesārņošana turpināsies vēl vismaz astoņus gadus, jo iekārtu izveidi var atlikt vēl uz kādu laiku, attaisnojoties ar finanšu līdzekļu trūkumu. "Nav tā, ka RD visiem visu pienesīs," norāda RD Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Par to, ka ezerā ietek neattīrīti notekūdeņi, zina arī Valsts vides dienesta piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis. "Mēs jau vairāku gadu garumā esam vērsušies RD ar sūdzībām, tomēr man nezināmu iemeslu dēļ viss apstājas varas gaiteņos," atklāj
E. Jasinskis. Viņš apgalvo, ka pieslēgt mājas kanalizācijas centrālajām sistēmām vai ierīkot lokālu attīrīšanas iekārtu ir vienīgais risinājums.
Vēl trīs mājas apsaimnieko dzīvokļu kooperācija Austrumkrasts. Arī viņi iesnieguši RD vēstuli, tomēr atbildi vēl nav saņēmuši. Kad augusta beigās Austrumkrasta pārvaldnieks Vitālijs Djemčuks tikās ar
A. Kļaviņu, viņš saprata, ka iedzīvotāji nespēs paši nosegt izdevumus, kas būtu saistīti ar lokālās attīrīšanas iekārtas izveidi, jo pašvaldība varētu apmaksāt aptuveni 30% no kopējām izmaksām, kas varētu būt
670 tūkstoši latu, tātad vienam dzīvoklim nāktos maksāt vismaz 500 latu. "Tā kā kredītu ņemtu uz desmit gadiem, vajag pierēķināt vēl kredīta procentus un maksu par zemi, līdz ar to summa būs vēl krietni lielāka," stāsta V. Djemčuks.
