Sužu vasarnīcas kanalizāciju iepludina Ķīšezerā

"Pie mums ir īsta Venēcija! Kanalizācijas kanāliņi pa visu ciematu! Tek viens galvenais grāvis, pie kura pieslēdzas daudzi mazāki," stāsta Sužu vasarnīcu ciemata iedzīvotāja Irīna. Nelielai daļai māju ir sava kanalizācija, tomēr lielākoties ūdeņi tiekot novadīti tieši grāvjos, kas ieplūst Ķīšezerā.

"Ja ir karsts laiks un zems ūdenslīmenis, smaka ir briesmīga. Aromāts būtu vēl spēcīgāks, ja turp un atpakaļ pa grāvjiem nemainītos ūdens no ezera. Es neeju un arī nevienam neieteiktu peldēties Ķīšezerā, jo tur aiziet šo māju kanalizācijas mēsli," ir atklāta Irīna. Arī citi Sužu iedzīvotāji nepeldas ezerā, turpretī Neatkarīgās sastaptie cilvēki no tuvējā Jaunciema rīkojas pretēji. "Peldu te jau 19 gadus, un viss ir normāli. Es nezināju, ka no Sužiem iet kaut kas iekšā, bet es vienalga turpināšu peldēties," ir pārliecināta Agnese. "Ja ir īpašs piesārņojums, tad to labi var redzēt un neviens nepeldas, bet citu problēmu it kā nav," stāsta sieviete, kura savu vārdu nevēlējās atklāt.

Pašvaldību kompetence

Sužu vasarnīcu ciemats atrodas Garkalnes novada teritorijā. "Tā kā ciematā nav centrālo tīklu, neviens par kanalizācijas sistēmām tur neatbild. Par to jārūpējas katram mājas īpašniekam atsevišķi," skaidro Garkalnes Komunālservisa pārstāve Santa Laizāne.

No Garkalnes novada domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa Neatkarīgā saņem tikai neiecietību par "traucēšanu" – par situāciju ciematā rūpējoties Ādažu glābšanas dienests.

"Ja cilvēks var atļauties uzbūvēt sev privātmāju, tad vajadzētu arī izbūvēt normālu bedri un to izvest. Katram ir tiesības uz tīru vidi, pārkāpēji ir jāsoda," uzsver Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš, kura kompetencē ir situācija Ķīšezerā.

"Pārkāpumus, kad kāda privātpersona nelikumīgi novada neattīrītus kanalizācijas ūdeņus, fiksēt un piemērot sodus var katras pašvaldības administratīvā komisija," piebilst speciālists.

Iedzīvotājiem pašiem jācīnās

Par kārtību Garkalnes, kā arī Ādažu un Carnikavas novadā atbild Ādažu glābšanas dienests, bet šī iestāde piemērot sodus nevar, vien palīdzēt Vides dienestam, kas to veic. "Jebkura persona var vērsties pie mums ar iesniegumu par to, kur šī kanalizācijas ūdeņu noplūde notiek – ar precīzu adresi un vietu. Un tad mēs varam doties un konstatēt pārkāpumu, piemērojot attiecīgu sodu," skaidro Vides dienesta piesārņojuma sektora vadītājs Jānis Lapsiņš. "Viss ir atkarīgs no pašu iedzīvotāju aktivitātes un ieinteresētības, lai vide būtu sakopta, jo doties tur mums pašiem un izmeklēt katru dārziņu, nezinot precīzas vietas, ir diezgan bezjēdzīgi. Līdz šim konkrētus iesniegumus neesam saņēmuši, tādēļ sodīts vēl neviens nav," inspektors atklāj.

***

UZZIŅAI

Likuma Par pašvaldībām 15. pants noteic, ka viena no autonomajām pašvaldības funkcijām ir: "Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija;

siltumapgāde;

sadzīves atkritumu apsaimniekošana;

notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds."

***

SODI PĀRKĀPĒJIEM

par neattīrītu kanalizācijas ūdeņu novadīšanu neatļautās vietās:

fiziskām personām – no 50 līdz 500 latiem,

juridiskām personām – no 250 līdz 2000 latiem

Avots: Vides dienests