Ķīšezeru piesārņo arī Krievupe

© f64

"Kaimiņi, kuri dzīvo pretī attīrīšanas iekārtas caurulei, ver ciet logus, jo nevar izturēt smaku – apmēram divas reizes nedēļā viss ietek upē. Un reiz bija tik zaļš ūdens, ka nevarēja redzēt dibenu," atklāj Garkalnes iedzīvotājs Edgars Ūdris, kurš dzīvo pie Krievupes. Arī zivju upē vairs neesot.

"Tās caurules bija jāvelk cauri ciematam un jālaiž ārā aiz robežām. Tagad viss tek cauri, un bērni iet pie skolas upītē plunčāties," viņš norāda. E. Ūdris īsi raksturo iekārtu: "Tur ir mikseris riktīgs! Sablenderē visu un upē iekšā!"

Iepriekš vairākās publikācijās Neatkarīgā rakstīja par kanalizācijas ūdeņu novadīšanu Ķīšezerā no krastā esošajiem Sužiem. Arī Krievupes piesārņojums nelielā mērā nokļūst līdz ezeram.

Ieilgusi problēma

Vietējie iedzīvotāji jau pirms vairākiem gadiem cīnījās, lai neattīrītie notekūdeņi nenonāktu upē, tomēr tā arī neko nepanāca. "Pirms aptuveni diviem, trim gadiem vērsos pie zaļajiem [Vides dienests], Garkalnes novada domē, pat raidījumā Bez tabu. Kaimiņiene vāca arī parakstus, lai panāktu izmaiņas, tomēr bez rezultātiem," stāsta E. Ūdris.

Kā izrādās, šādu situāciju ir radījusi kompānija, kura vairākus gadus atbildēja par kanalizācijas attīrīšanas iekārtu. Tagad to ir pārņēmis SIA Āgenskalna nami. Uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Vavilovs atklāj, ka privātmāju ciematam, kurā ir 27 mājas, apsaimniekotāju nekad nav bijis. "Kad tāds nāca, netika atrasta pareizākā forma, kā vienoties ar iedzīvotājiem. Ciemata ļaudis vēlējās nodot iekārtu pagastam, bet tas atteicās," skaidro M. Vavilovs. Rezultātā ierīcei atslēdza elektrību un tā veselu diennakti nestrādāja. Pēc tam Āgenskalna namu valdes loceklis kā šā ciemata iedzīvotājs pārņēma mehānismu apsaimniekošanā ar mērķi darīt visu, kas nepieciešams.

Pašlaik uzņēmums ir vienojies ar lielāko daļu iedzīvotāju par to, ka visi ir gatavi maksāt, lai veiktu nepieciešamās apkopes iekārtai. "Vairāk nekā divus gadus (oficiāli) apkopšana nav veikta. Kad to izdarīs, pārbaudīsim ūdens analīzes, lai uzzinātu – kā iekārta funkcionē, vai ir pārsniegtas kādas normas," norāda M. Vavilovs.

Katram sava versija

Pēc Neatkarīgās lūguma, Vides dienesta piesārņojuma sektora vadītājs Jānis Lapsiņš apskatīja konkrēto vietu upē. Viņš konstatēja, ka "iekārta darbojas un vizuāli pamanīt neko nevar, arī smakas nav. Par to, cik ūdens patiesībā ir tīrs, uzzināsim pēc analīzēm".

Pretējās domās ir vietējais iedzīvotājs, jo viss esot atkarīgs no laika apstākļiem. "Kad līst lietus un upē ir līmenis, smakas jau nav, visbriesmīgāk ir karstā un sausā laikā," paskaidro E. Ūdris. Viņš aizrāda arī par kanalizācijas ūdeņu ievadīšanu tieši Krievupē, jo ar šādu ūdenslīmeņa kāpumu un kritumu upē nemaz nevarot izveidot kanalizācijas iekārtu. "Esmu pārliecināts, ka kādam ir iedots kukulis, lai viss ritētu uz priekšu," piebilst garkalnietis. M. Vavilovs gan nemācēja sniegt atbildi uz šo apgalvojumu, norādot, ka iekārta ir ekspluatēta, tātad viss darbojas pēc noteikumiem.

Lai runā darbi

Lai pierādītu, ka viss darbojas, atbildīgais par iekārtu Neatkarīgajai paskaidro notekūdeņu attīrīšanas principu. "Te ir četras nosēdumu akas, caur kurām iet visa ciemata kanalizācija, un tur paliek visi nosēdumi – ūdens iziet caur filtriem. Tad ir pati attīrīšanas iekārta, kur caur filtriem (aeratoriem) tiek pūsts gaiss, un tajos ir baktērijas. Tālāk caur šiem aeratoriem ūdens vēl iet cauri divām nosēdumu akām. Tikai pēc tam viss iet upē," izklāsta M. Vavilovs.

Krievupes sastāvs neietekmē tikai vietējos iedzīvotājus – viss nokļūst arī tālāk. "Protams, ka nonāk arī Ķīšezerā. Šie piesārņojumi rada ātrāku ūdenstilpju aizaugšanu, aļģu veidošanos un skābu saturu. Samazinās arī karpveidīgo un lielāko zivju daudzums," skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

M. Vavilovs ir jauno privātmāju ciemata iedzīvotājs, tāpēc rodas cerība, ka šoreiz problēmu atrisinās līdz galam. "Lai runā darbi," nosaka garkalnietis E. Ūdris, "cerams, ka šajā reizē kaut kas arī mainīsies un rezultāti būs." Pašlaik M. Vavilovs savācis nepieciešamo naudu, lai uzsāktu iekārtas apkopi. Cik labi kanalizācijas ūdeņus attīrīs – rezultāti būs zināmi vēlāk.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.