Vienaldzības dēļ turpinās Ķīšezera piesārņošana
Neattīrīti kanalizācijas ūdeņi nonāk Ķīšezerā gan no vasarnīcu un privātmāju ciemata, gan no četrām daudzdzīvokļu mājām. Jau iepriekš vairākās publikācijās Neatkarīgā rakstīja par šo situāciju Sužos, kas atrodas pie Ķīšezera.
Ko darīt, lai ezeru arī turpmāk nepiesārņotu, spriež ne tikai dzīvokļu namu apsaimniekotāji, bet arī vietējā pašvaldība. Pēc Neatkarīgās rakstiem, namu apsaimniekotāji nolēmuši tikties ar Rīgas domes (RD) Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un iesnieguši viņam vēstuli ar jautājumiem.
Jācīnās pašu spēkiem
"Risinājums ir pieslēgt māju kanalizācijas centrālajām sistēmām vai ierīkot lokālu attīrīšanas iekārtu," informē Valsts vides dienesta piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis.
"Jā, ezera piesārņošana turpinās vēl joprojām," apstiprina RD Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galvenais speciālists Jānis Švinskis. "Kopš pērnajā gadā likvidēja RD Vides departamentu, nekas vairs nenotiek. Vēl 2007. gadā Privatizācijas aģentūra maksāja uzņēmumam SIA Ūdensmeistars, kurš šos kanalizācijas ūdeņus izveda, bet vairs ne. Par to jārūpējas pašiem iedzīvotājiem, nevis mums, domei," stāsta J. Švinskis. Arī A. Kļaviņš domāja, ka ir atradis veidu, kā panākt, lai iedzīvotāji rīkotos paši. "Laikā, kad kanalizāciju izveda Ūdensmeistars, es personīgi lūdzu viņiem aiztaisīt pārplūdes cauruli [pa to, ceļoties līmenim, kanalizācijas ūdeņi ietek ezerā] ciet ar domu, lai kanalizācijas ūdeņi iet pāri – varbūt sekotu darbība. To izdarīja, bet ļaudis jau ir attapīgi – kāds to atkal attaisīja, lai nerastos liekas problēmas," stāsta A. Kļaviņš. Pašreizējie namu pārvaldnieki gan apgalvo, ka nezina, kur šāda pārplūdes caurule atrodas.
Domei jāatbild vai ne
Vides pārvalde uzskata, ka par attīrīšanas iekārtas ierīkošanu jārūpējas namu apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem. "Problēma ir sociālistiskajā domāšanā, ka kāds viņiem to atrisinās," skaidro A. Kļaviņš. Tomēr likuma Par pašvaldībām 15. punkts nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir "organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (..) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds". Uz šo noteikumu atsaucas E. Jasinskis, apgalvojot, ka "A. Kļaviņš tikai atrunājas".
Par spīti likumam, Vides pārvaldes priekšnieks attaisnojas, pamatojoties uz pagātnes darbībām pirms vairākiem gadiem. "Kad 2004. gadā dome bija gatava līdzfinansēt ar 30 tūkstošiem latu lokālās attīrīšanas iekārtas izveidi, neviens nenāca un šo iespēju neizmantoja. Rīgas ūdens līdz pat 2018. gadam neplāno veikt Sužos rekonstrukciju. Ja tas neapmierina, varu ieteikt pašreizējiem apsaimniekotājiem kooperēties, vienoties ar māju iemītniekiem un vērsties domē – šo jautājumu izskatīs un problēmu risinās gan ar līdzfinansējuma sniegšanu, gan valsts garantēta kredīta sniegšanu. Nav tā, ka RD visiem visu pienesīs," norāda A. Kļaviņš.
Par pašvaldības vienaldzību sūdzas arī vietējie iedzīvotāji. "Suži ir pamestais ciemats, jo kopš kara daļa aizgāja prom, mums nebija vairs ne apkures, ne elektrības. Par visu mums nācās rūpēties pašiem. Par kanalizāciju arī – bet kādēļ Aizsardzības ministrija aizlaida visu postā? Te bija ļoti labas attīrīšanas iekārtas," izklāsta bijušais dzīvokļu kooperācijas valdes loceklis Sužu iedzīvotājs Ariss Jogins.
Gatavi rīkoties
Māju pārvaldnieki Neatkarīgajai apgalvo, ka ir gatavi vērsties domē, jo arī, pēc viņu domām, situācija jāmaina un lokālā attīrīšanas iekārta ir nepieciešama. "Kādēļ gan ne? Ar lielāko prieku," ir noskaņots dzīvokļu kooperācijas Austrumkrasts pārvaldnieks Vitālijs Djemčuks, kura pārraudzībā izved kanalizāciju no četrām mājām. Daļa šo namu neattīrīto notekūdeņu nokļūst ezerā. "Tikai nezinu, kā būs ar māju Jaunciema gatvē 71, jo viņi negrib maksāt pat par kanalizācijas apsaimniekošanu, tikai par izvešanu, kā arī kooperēties ar pārējiem citos jautājumos," stāsta V. Djemčuks. "Bet attīrīšanas iekārta ir nepieciešama visiem," piebilst mājas vecākais Emins Torosjans. Ir raizes arī par iedzīvotāju spēju finansiāli norēķināties. "Šeit dzīvo cilvēki, kuri diez vai spēs samaksāt vairāk, kas viņiem ir jau ikdienā. Piemēram, pēdējos mēnešos iemītnieki maksā tikai par elektrību, lai to neatslēgtu, savukārt asenizācijas pakalpojumus [kanalizācijas izvešana] mēs sedzam paši," atklāj Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis Andris Dzenuška un apsaimniekošanas speciālists Arnis Skudra, kuru pārraudzībā ir viena no mājām. Tomēr pārvaldnieki rīkosies, cerot, ka atsaucība un palīdzība no RD patiešām būs.