Burovs uzskata, ka SM ideja, kā brīvostās mazināt politisko ietekmi, nebūs efektīva

Satiksmes ministrijas (SM) iecerētā piecu gadu pilnvaru termiņa noteikšana Rīgas un Ventspils brīvostu valdes locekļiem nemazinās politiskās ietekmes riskus, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR).

"Kopumā pret šo priekšlikumu ir neitrāla pozīcija, tomēr maz ticams, vai noteiktais piecu gadu termiņš mazinās kādus īpašus politiskās ietekmes riskus, zinot, ka brīvostu valdēs saskaņā ar Likumu par ostām četrus pašvaldības pārstāvjus amatā ieceļ un no amata atbrīvo attiecīgās pilsētas dome.

Savukārt pārējos četrus - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītus pārstāvjus - amatā ieceļ vai no tā atbrīvo Ministru kabinets, tātad paši politiķi," sacīja Burovs.

Viņaprāt, būtiskākais, lai jebkurš no ieceltajiem brīvostu valdes locekļiem visu savu pilnvaru laiku, neatkarīgi no tā termiņa, strādātu godprātīgi un profesionāli, un spētu ar saviem lēmumiem reāli sekmēt ostas konkurētspēju un tās attīstību.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) rosina Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļiem noteikt pilnvaru termiņu līdz pieciem gadiem, liecina Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai iesniegtie noteikumi projekti

Pašreiz Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums nenosaka valdes locekļiem termiņa ierobežojumus amata ieņemšanai.

SM iesniegusi valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai trīs noteikumu projektus - grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, grozījumi Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un grozījumi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes nolikumā.

Ministrija skaidro, ka visi trīs noteikumu projekti izstrādāti, ievērojot valdības deklarācijā noteikto - piemērot Latvijas lielajām ostām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas ir trīs lielākās ostas Latvijā un tām ir nozīmīga ietekme uz transporta nozari kopumā. Nozares rezultāti ir ļoti svarīgi konkurētspējas nodrošināšanā, līdz ar to būtiska ir laba pārvaldība ostu pārvaldēs, kas sekmētu pozitīvu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un konkurētspējas stiprināšanā, norāda SM.

SM skaidro, ka šo ostu nolikumi pašreiz paredz galveno darbības rādītāju pieejamību, tomēr tas nav pietiekamā apjomā, turklāt vairākiem jautājumiem, kas ir izteikti vērsti uz ostas pamatdarbību, nav pietiekami precīzs regulējums.

Rīgas un Ventspils brīvostas nolikuma projektā noteikts, ka valdes priekšsēdētāja vietnieks drīkst pildīt priekšsēdētāja pienākumus tikai gadījumos, kad valdes priekšsēdētājs ir prombūtnē un nevar piedalīties valdes sēdē. Turklāt abās brīvostās valdes locekļiem rosināts noteikt pilnvaru termiņu - pieci gadi, kas, kā norāda SM, veicinās stabilāku un ilgtspējīgāku brīvostas valdes darbību un padarīs to neatkarīgāku no politiskās ietekmes.

Visu trīs ostu nolikumu noteikumu projekti paredz, ka tām savās mājaslapā četras reizes gadā jāpublicē galvenos finanšu rādītājus un informatīvo ziņojumu, līdzīgi kā tas ir kapitālsabiedrībām. Kā norāda SM, tas viestu lielāku pārredzamību brīvostas pārvaldes darbībā. Tāpat paredzēts ostu mājaslapās publicēt pārskatus par nefinanšu mērķu sasniegšanu, informāciju par mārketinga stratēģiju, reklāmas un sadarbības līgumiem.