Rīgas dome atbalsta Burovas virzīšanu Rīgas 13. vidusskolas direktores amatam

Šodien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja nolēma virzīt uz Rīgas domes sēdi jautājumu par Innas Burovas iecelšanu Rīgas 13.vidusskolas direktora amatā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Kā tika informēti komitejas deputāti, konkursā uz 13. vidusskolas direktora amatu pieteicās pieci kandidāti. Trīs no tiem neizturēja pirmo atlases kārtu un tālāk konkursā piedalījās divi pretendenti.

Otrajā konkursa kārtā viens no pretendentiem ieguva mazāku punktu skaitu un uz trešo konkursa kārtu tika virzīta tikai Burova, kuras kandidatūras tālāku virzīšanu apstiprināšanai atbalstīja visi konkursa komisijas locekļi.

Konkursa rezultātus apstrīdēja kandidāte, kura netika virzīta uz konkursa trešo kārtu, taču toreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) uzdevumā tika veikta konkursa pārbaude un netika konstatēti pārkāpumi.

Kā deputātiem klāstīja Burova, 13. vidusskola atrodas apkaimē, kur notiek māju būvniecība. Uz skolu var nokļūt no dažādām apkaimēm, kas ļauj to padarīt par maksimāli pieprasītu skolu.

Taču dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu laikā skola pazaudējusi ap 80 skolēniem un pagājušajā mācību gadā skolā izveidotas tikai divas klases, kur katrā klasē mācās mazāk nekā 20 skolēni.

Skola neesot atrodama Ata Kronvalda skolu reitingā gan arī pēdējos gados pasliktinājušies skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti.

Burova uzsvēra, ka skolā jāuzlabo gan mācību procesa organizācija, gan jāpiesaista jauni skolotāji.

Viņas ieskatā, tas, ka divas trešdaļas jauno skolotāju pamet darbu pirmo piecu gadu laikā, nav tik daudz mazās algas, bet gan menedžmenta jautājums un to varot uzlabot.

Tāpat esot jāstrādā ar skolas tēla uzlabošanu, jo pašlaik tai neesot izteiktas identitātes.

Kā ļoti būtisku 13. vidusskolas, kas ir bijusī mazākumtautību skola, attīstībā, Burova uzsvēra latviešu valodas mācīšanu un lietošanu, kā arī latviskā gara audzināšanu gan skolēniem, gan vecākiem.

Lai to sasniegtu, esot nepieciešams bērnus vairāk iepazīstināt ar mūsdienu latviešu kultūru - dziesmām, teātri, kino u.c.

Tāpat esot nepieciešams uz skolu aicināt iedvesmojošas personības, viedokļu līderus, kas ar savu piemēru skolēniem var parādīt, ka var palikt un dzīvot Latvijā un tas ir pietiekami jaudīgi un stilīgi.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Ķirsis uzdeva Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem veikt pārbaudi par Rīgas 13. vidusskolas direktora amata konkursa procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem.

Uz šādu pārbaudi pašvaldību aicināja skolas vadības komanda, paužot aizdomas par Burovas "bīdīšanu" vidusskolas direktores amatā. Pārbaudē tika solīts vērtēt arī to, vai tika nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret konkursa kandidātiem.

2024. gada izskaņā skolas direktora vietnieki, kā arī direktora pienākumu izpildītāja Ieva Margarita Ozola, kura pati nesekmīgi pretendēja uz direktora amatu, iesniegumā Rīgas domniekiem un toreizējai izglītības ministrei Andai Čakšai (JV) aicināja atlikt amata konkursā komitejā apstiprinātā pretendenta iecelšanu Rīgas 13. vidusskolas direktora amatā vismaz līdz brīdim, kad tiks pārvērtēta konkursa norise un rezultāti. Tāpat iesniedzēji aicināja atkārtoti izvērtēt pretendentu atbilstību konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem.

Vēstulē tika klāstīts, ka vienā no vecāku padomēm pāris vecāki izteikuši pieņēmumu, ka uz konkursa nākamajām kārtām virzītās pretendentes Burovas apstiprināšana direktores amatā skolā sākšoties "zelta laiki", norādot uz viņas tēva Oļega Burova ietekmi. Vēstules autori toreiz šādu domāšanu novērtēja kā "koruptīvu stratēģiju".

Mēra rosinātajā pārbaudē netika konstatēti pārkāpumi konkursa organizēšanā.