Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija izmaksās 9 miljonus latu

© F64

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija izmaksās deviņus miljonus latu un notiks 2012.- 2013.gadā, šodien muzejā sarīkotajā preses konferencē pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC).

25.maijā tika izsludināts muzeja rekonstrukcijas metu konkurss, kurš noslēgsies šā gada 3.septembrī. Pagājušā gada nogalē domes deputāti konkursa rīkošanai no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķīra 65 000 latu.

Saskaņā ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, bet viņa vietnieki - Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

Metam ir jāatspoguļo esošās muzeja ēkas restaurācija un telpu paplašināšanas risinājums, kas var tikt veidots gan kā piebūve, gan veidojot pazemes risinājumu. Metu konkursa rezultātā arhitektiem jārod risinājums muzeja funkcionēšanas vajadzībām nākotnē, nozīmīga kultūras pieminekļa saglabāšanai un restaurācijai, kā arī jāatrisina telpu paplašināšana.

Ja metu konkurss būs veiksmīgs, 2011.gadā varētu notikt projektēšana, bet 2012.gada 1.janvārī varētu izsludināt būvniecības konkursu.

Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem. Muzeja direktors 20 gadus bija izcilais gleznotājs Vilhelms Purvītis, kurš jau pagājušā gadsimta 30.gados atzina, ka muzeja telpas ir par šaurām ekspozīcijām, bet plānojums - neracionāls. Grandiozais otrā stāva vestibils ir grūti izmantojams muzeja darbā, griestu nesamērīgā augstuma dēļ, muzejs faktiski ir zaudējis vienu stāvu.

Muzejā nav ventilācijas, no tās izveides, līdzekļu ekonomijas dēļ, atteicās jau tās būvniecības gaitā. Elektroenerģijas atļautais patēriņš ir tikai 15% no nepieciešamā.

Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs.

Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi ir fiziski un morāli novecojuši un neekonomiski.

Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā.

Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm.

Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, tādējādi saglabājot ēku nākamajām paaudzēm.

Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais